“Pirmā ziņa no trauksmes cēlāja bija īsa un skaidra: “Sveiks! Esmu Čandou. Vai tevi interesē dati?” Tie parādīja, kā politiķi un kriminālnoziedznieki, un tūkstošiem nodokļu nemaksātāju izmanto ārzonas kompānijas, lai slēptos, un visas lielās bankas bija vairāk nekā priecīgas palīdzēt,” stāsta Bastians Obermeiers, pētnieciskās komandas vadītāja vietnieks no “Süddeutsche Zeitung”.
Pētnieciskie žurnālisti Eiropas Parlamentu visvairāk uzmanības aicināja pievērst starpniekiem – juridiskajām firmām un bankām. “Panamas dokumentos vien parādās vairāk nekā 500 bankas visā pasaulē, apmēram 30 ir saistītas ar Vāciju. No topa desmit starpniekbankām četras bija no Luksemburgas, trīs – no britu salām Lamanšā, divas – no Šveices un viena – no Monako.
Mēs te nerunājam par Panamu, tas viss notiek tepat,” norādīja žurnālists no “Norddeutscher Rundfunk/NDR” Jans Stroziks.
Viens no veidiem, kā izvairīties no nodokļu nomaksas, ir noslēpt patieso labuma guvēju, veidojot čaulas kompānijas. Tas, izrādās, tiek plaši reklamēts internetā, un to izdarīt ir viegli. Par to pārliecinājās žurnālisti no Vācijas. Viņi arī aizbrauca aplūkot savu jaunizveidoto uzņēmumu Panamā. “Mēs devāmies uz mūsu jaundibinātā uzņēmuma adresi. Kad tur ieradāmies, tā bija milzīga biroju ēka, kurā bija grūti iekļūt. Šajā adresē bija reģistrētas 6000 kompānijas,” stāsta žurnāliste Julia Šteina no “Norddeutscher Rundfunk/ NDR”.
Savukārt Somijas žurnālisti atklāja, cik viegli ir strādāt ar šādām ārzonu paradīzēm. “Mēs atklājām, ka ir ļoti daudz darījumu ar atpakaļejošu datumu. Piemēram, “Nordea banka” gribēja, lai “Mossack Fonseca” izraksta pilnvaru ar atpakaļejošu datumu – divus gadus. ''Mossack Fonseca'' atbild – protams, tas ir iespējams, ja jūs maksājat. Viens gads maksā 200 dolārus, divi gadi – 350 dolārus. Ja maksājat, viss ir iespējams,” saka Minna Knusa, žurnāliste no Somijas raidorganizācijas.
Panamas dokumentu noplūdei tieši pirms nedēļas sekoja vēl viena – Bahamas dokumentu noplūde, kas atnesa nepatīkamu pārsteigumu Briselē. Izrādās, Eiropas Komisijas (EK) bijusī konkurences komisāre Nelija Krusa vadījusi vienu uzņēmumu Bahamu salās laikā, kad strādājusi EK un nav to pat atbilstoši deklarējusi. Nelija Krusa gan to noliedz, sakot, ka sen jau no tā amata bija aizgājusi, vien ierēdņu kļūdas dēļ viņas uzvārds tur palicis.
Taču uz kopējā sašutuma par izvairīšanos no nodokļiem un nepieciešamību aizsargāt trauksmes cēlājus, Eiroparlamenta “zaļie” nāca klajā ar savu ideju – izveidot “EuroLeaks” platformu, kur trauksmes cēlāji varēs anonīmi ziņot par pārkāpumiem, īpaši saistībā ar ES institūcijām. “Mums būs sadalīts pa tēmām, kurš ar ko nodarbosies. Un mūsu komandas analizēs katru gadījumu atsevišķi un lemsim, kā izmantot šos dokumentus,” piedāvā Eiroparlamenta deputāts no Spānijas Ernests Urtasuns.
Jau ziņots, ka tā dēvētie Panamas dokumenti ir līdz šim lielākā dokumentu noplūde žurnālistikas vēsturē – 11,5 miljoni dokumentu. Lai tajos atrastu, kuri politiķi centušies izvairīties no nodokļiem, tika ietaisīti pētnieciskie žurnālisti no 76 valstīm. Viņi atklāja, ka vairāk nekā 140 politiķiem pieder ārzonas kompānijas.
