Skandāls ap Ungārijas varas iestāžu mēģinājumiem vērsties pret Centrāleiropas Universitāti arvien paplašinās. Šonedēļ Ungārijas parlaments ir atbalstījis likuma izmaiņas, kas uzliek virkni jaunu prasību ārzemju izglītības iestādēm, kas nav dibinātas Eiropas valstīs. Un vienīgā ārzemju augstskola, kas neatbilst jaunajām normām, ir Centrāleiropas Universitāte. Šī ungāru izcelsmes filantropa un uzņēmēja Džordža Sorosa dibinātā mācību iestāde atrodas Budapeštā un tiek uzskatīta par vienu no prestižākajām Centrālās un Austrumeiropas reģiona augstskolām. Tajā ir studējuši arī daudzi studenti no Latvijas.
Centrāleiropas Universitātes prezidents Maikls Ignatjefs uzskata, ka šobrīd notiek tieša valdības vēršanās pret viņa augstskolu:
“Brīva universitāte nekur Eiropā nevar pastāvēt, ja tai nav iespējas brīvi pasniegt, brīvi algot pasniedzējus un atlasīt savus studentus. Un šis likums uzliek valsts ierobežojumus visās minētajās jomās.”
Protestējot pret valdošo politiķu rīcību, studenti, pasniedzēji un citi sabiedrības pārstāvji ir iznākuši ielās. Tomēr viņi saucieni nav atraduši dzirdīgas ausis Viktora Orbāna vadītajā politiskajā spēkā. Orbāna valdības ministrs Janošs Lazars visus protestus norakstīja uz politiskām spekulācijām.
“Tā ir tikai histērija. Turklāt, mūsuprāt, brīžiem tā ir pat politiska histērija. Ārzemju universitātes nevar mānīt studentus, tās nevar ļaunprātīgi izmantot savu stāvokli. Un, ja tās darbojas Ungārijā, tam ir jānotiek saskaņā ar Ungārijas likumiem,” pauda Lazars.
Orbāns jau sen ir sliktās attiecībās ar Sorosu, lai gan pats kādreiz ir saņēmis viņa fonda stipendiju. Turklāt šis jau nav pirmais mēģinājums vērsties pret dažādām sabiedrības grupām un izteiksmes brīvību valstī. Jauni ierobežojumi tagad tiek uzlikti arī nevalstiskajām organizācijām.
Notiekošais Ungārijā lika paust savu satraukumu pat jaunajam Vācijas prezidentam Frankam Valteram Šteinmeieram, kad viņš otrdien uzstājās Eiropas Parlamentā:
“Ja mēs vēlamies būt par pasaules paraugu likuma varas un cilvēktiesību jomā, tad mums nevajadzētu vienaldzīgi noraudzīties, kad šie sabiedrības pamati tiek nojaukti. Eiropai nevajadzētu klusēt, ja pilsoniskai sabiedrībai un zinātniekiem tiek nogriezts skābeklis, kā tas pašlaik notiek ar Centrāleiropas Universitāti Budapeštā.”
Tomēr Eiropas Komisijas reakcija līdz šim ir bijusi visai atturīga. Lielā mērā tas ir skaidrojams ar to, ka Orbāna politiskais spēks ietilpst Eiropas Tautas partiju grupā. Tas ir lielākais politiskais bloks Eiropas Parlamentā, un tieši no tā nāk arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
Uz lūgumu komentēt notiekošo Ungārijā Junkers lakoniski atbildēja, ka diskusija starp komisāriem par to ir gaidāma nākamajā trešdienā. Tikai pēc tam par to varēs runāt plašāk. Tomēr atsevišķi komisāri jau ir izteikušies kritiski par Budapeštas rīcību. Viņu vidū ir par pētniecību atbildīgais Karlušs Muedešs un pat no Orbāna partijas nākušais izglītības komisārs Tibors Navračičs.
Turpretī Orbāna partijas deputāti Eiropas Parlamentā ir mēģinājuši kolēģiem Tautas partijas grupā pasniegt sevi kā upurus, kas cietuši no propagandas un viltus ziņām, kas balstās uz Sorosa privātajām interesēm. Tomēr, kā norāda izdevums ''Politico'', viņu kolēģis no Luksemburgas Franks Engels uz to esot asi atbildējis, sakot, ka ungāru argumenti ir muļķīgi un visiem tāpat ir skaidrs, kas un kādēļ notiek.
Ne mazāk skarba trešdien bija arī Liberāldemokrātu grupas priekšsēdētāja vietniece Sofija Intvelde:
“Orbāna kungs nav nekāds upuris. Īstie upuri ir Ungārijas iedzīvotāji, kuriem tiek liegta pieeja labai izglītībai, akadēmiskai brīvībai, pilnvērtīgam mediju spektram un nevalstiskajām organizācijām. Viņu brīvība tiek ierobežota.”
Arī sociāldemokrātu līderis Džanni Pitella ir mudinājis Eiropas Tautas partiju beidzot vērsties pret savu biedru Orbānu.
“Vispirms Orbāns ir uzbrucis brīviem medijiem, ierobežojis nevalstiskās organizācijas, uzbūvējis sienas un atteicis patvēruma lūdzējiem, un tagad viņš mēģina apklusināt vienu no nozīmīgākajiem zinātnes centriem Eiropā – Centrāleiropas Universitāti. Gadu aiz gada, soli pa solim Orbāns izjauc demokrātijas pamatus Ungārijā,'' norādīja Pitella.
Vienlaikus ir skaidrs, ka Briseles iespējas ietekmēt vai sodīt Ungāriju šajā situācijā ir diezgan nelielas, jo izglītība lielā mērā atrodas katras valsts, nevis Eiropas kompetencē. Turklāt Orbāna atbalsts var noderēt citos sarežģītos jautājumos, piemēram ''Brexit'' diskusijās.
Tādēļ var sagaidīt, ka te drīzāk turpināsies politiskais un diplomātiskais spiediens, tostarp arī no Vašingtonas.
Savukārt vairākas citas valstis un pilsētas jau spiež, kā varētu pārvilināt Centrāleiropas Universitāti. Piemēram Viļņas mērs Remigijs Šimaišjus, kurš pats ir absolvējis šo universitāti, jau ir nosūtījis vēstuli augstskolas prezidentam ar ierosinājumu apspriest pārcelšanās iespēju uz Lietuvu.
