Arī Bulgārijas militārajās rūpnīcās - gan valsts, gan privātajās - valda pacēlums, kāds nav novērots no Varšavas līguma laikiem. Ja vēl nesen tās bija tuvu bankrotam, tad tagad aina ir būtiski mainījusies. Uzņēmumi strādā ar pilnu jaudu un ar pūlēm spēj izpildīt visus pasūtījumus. Ienākumi pēdējo 12 mēnešu laikā pieauguši piecas reizes un tuvojas 650 miljoniem eiro gadā.
Lielākā daļa produkcijas - granātas, vieglie un strēlnieku ieroči un to munīcijas tiek vesti uz ārzemēm. Starp galvenajiem klientiem ir ASV, Saūda Arābija, Irāka, Afganistāna. Lai gan pamatā tie ir vēl padomju laika modeļi, tiek izstrādātas arī jaunas tehnoloģijas, piemēram, ložmetējs, kas var veikt 720 šāvienus minūtē un trāpa mērķī līdz divu kilometru attālumā.
Vispārējo optimismu atvēsināja Ārlietu ministrijas ziņojums, saskaņā ar kuru militārā pielietojuma preču eksports kļūst aizvien riskantāks un balansē uz atļautā robežas. Proti, nav skaidrs, cik no izvestajiem ieročiem ir sasnieguši līgumā paredzēto galamērķi un cik tādā vai citādā veidā nokļuvuši varbūtēju teroristu grupējumu rokās.
Mēneša sākumā internetā parādījās videomateriāls par ieroču kravu, kas konfiscēta netālu no Sīrijas robežas. Uz konteinera skaidri redzams nosūtītājs – Sofijā reģistrēta privāta firma. Pēc britu nevalstiskās organizācijas "Conflict Armament Research" datiem, no katrām 160 patronām, ko izmantojuši grupējuma "Daīš" jeb "Islāma valsts” kaujinieki, 47 ir ražotas Bulgārijā.
Ekonomikas ministrs Božidars Lukarskis kategoriski noliedza apvainojumus par iespējamo ieroču kontrabandu uz trešajām valstīm un apgalvoja, ka tiek ievērotas visas starptautiskās vienošanās. Eksporta kontroles komisija rūpīgi seko, lai stratēģiskas nozīmes preces nenonāktu rajonos, kur risinās kara darbība; ražotāju un starpnieku firmas tiek attiecīgi licencētas, bet gatavā produkcija - apgādāta ar nepieciešamajiem dokumentiem.
"Saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām, sertifikātā norādītais galalietotājs ir atbildīgs par to, lai prece netiktu pārdota tālāk. Bulgārija kā valsts nenes par to nekādu atbildību," norādīja Lukarskis.
Pērn ieroču bizness ne reizi vien nokļuva gan vietējo, gan starptautisko mediju uzmanības centrā. Vispirms pavasarī notika vairāki sprādzieni gatavās produkcijas noliktavās, kur, kā par brīnumu, nebija cietušo, un izmeklēšana aprobežojās ar slēdzienu, ka, visdrīzāk, runa ir par sabotāžu no konkurentu puses.
Drīz pēc tam sekoja incidents vienā no mācību poligoniem, kur, izmēģinot granātmetēju, sprādziena rezultātā gāja bojā viens un tika smagi ievainoti četri cilvēki. Kad noskaidrojās, ka bojā gājušais ir amerikāņu pavalstnieks, bet “vainīgais” lādiņš ražots vienā no valsts militārajām rūpnīcām 1984.gadā un vēlāk pārdots privātam vietējam uzņēmumam, tika izteiktas aizdomas, ka minētie amerikāņu konsultanti organizējuši bulgāru ieroču piegādi tā dēvētajai “mērenajai” Sīrijas opozīcijai.
Pēc antiterorisma speciālistu domām, pēdējo 18 mēnešu laikā bulgāru firmas ir eksportējušas uz konflikta rajonu vairāk nekā 2 000 tonnu ieroču un munīciju. Formāli visas prasības ir ievērotas, kravas pārbaudītas, atļaujas saņemtas, taču tādas tirdzniecības sekas ir grūti paredzamas. Pirmkārt, rodas jautājums par līdzatbildību, ja, kara darbībai turpinoties, ar bulgāru ieročiem tiek nogalināti civiliedzīvotāji. Otrkārt, Bulgārija tieši vai netieši var tikt identificēta kā noteiktiem ekstrēmiskiem grupējumiem naidīga valsts un tādā veidā pati kļūt par potenciālu teroraktu upuri.
