Neraugoties uz šķietamo vienprātību, jautājums raisīja spraigas debates parlamentā. Izstāšanās no ES sekretārs Deivids Deiviss norādīja, ka daudzi parlamentārieši meklē ceļus, kā apstādināt “Brexit” procesu.
Viņš arī atzina, ka pagaidām nevar dot skaidru formulējumu daudziem izstāšanās procesa aspektiem. Savukārt valdības oponenti norādīja, ka Ministru kabinets vedīs sarunas divus gadus un parlamentāriešiem nebūs iespējas saņemt visu informāciju un ietekmēt procesu.
Savukārt eksperti balsojumu jau nodēvējuši par Mejas simbolisku uzvaru. To palīdzēja gūt solījums sniegt likumdevējiem plašāku informāciju par sarunu stratēģiju pirms Lisabonas līguma 50. panta iedarbināšanas.
Tieši no parlamenta balsojuma arī baidījās britu premjere Terēza Meja, pieļaujot, ka iznākums nebūs par labu viņas plānam pavasarī uzsākt izstāšanās procedūru no Eiropas Savienības.
Paralēli tam Apvienotās Karalistes Apelācijas tiesa četras dienas sprieda, vai Mejas valdībai “Brexit” lietā nepieciešamas parlamenta atbalsts. Nolēmums būs nākamgad.
Apvienotā Karaliste ir viena no nedaudzajām valstīm pasaulē, kur nav rakstītas konstitūcijas, tā vietā ir dažādu dokumentu un aktu apkopojums. Tieši tādēļ joprojām turpinās strīdi.
Citās valstīs par izstāšanos no Eiropas Savienības lemtu parlaments, tad Apvienotajā Karalistē šī funkcija varētu būt valdībai vai pat karalienei, jo viņi ir atbildīgi par starptautisko līgumu slēgšanu. Tieši par to četras dienas tika spriests Apelācijas tiesā Londonā, kas ir augstākā instance Lielbritānijā.
Ja tiesa gadījumā nolemj, kā jābalso ir parlamentam, tas nozīmē, ka balsojumu ir jāapstiprina arī lordu palātai, un Lordu palātā ir ļoti daudz “Brexit” pretinieku. Citi eksperti apgalvo, ka vakardienas parlamenta balsojums ir padarījis jebkādu tiesas lēmumu par bezjēdzīgu.
Lielbritānijas pilsoņi par izstāšanos no ES nobalsoja 23.jūnija referendumā.
