Lielbritānijā patlaban dzīvojošo Latvijas pilsoņu statuss bija viens no būtiskākajiem jautājumiem abu pušu sarunās. Tas ir aktuāls arī Lietuvai, Polijai un vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru pilsoņi pēdējos gados devušies uz Lielbritāniju strādāt un izveidojuši tur dzīvi.
Deiviss Latvijā ieradies pēc vizītes Igaunijā. Rīgā viņš tiekas gan ar premjerministru Māri Kučinski ( Zaļo un zemnieku savienība), gan arī ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
Pēc aizvadītajā vasarā notikušā referenduma, kurā vairums balsstiesīgo izteikuši vēlēšanos izstāties no Eiropas Savienības, Lielbritānijas premjerministre Terēze Meja jau pavisam drīz, martā, ir solījusi oficiāli iesniegt pieteikumu aiziešanai no ES. Tādēļ šobrīd, britu ministram esot Baltijā, aktuālākais jautājums ir, kā veidosies abu pušu turpmākās attiecības.
Bez ekonomiskās un politiskās sadarbības Latvijai īpašs jautājums ir Lielbritānijā dzīvojošo daudzu tūkstošu pilsoņu statuss. Par to, kā žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ar Deividu Deivisu ir runāts, gan iepriekš tiekoties sanāksmēs Briselē, gan otrdien arī Rīgā.
“Mūsu interesēs, lai Lielbritānijas un ES sarunas par izstāšanos notiktu maksimāli konstruktīvi, racionāli, bez emocijām. Mēs risināsim šīs sarunas ES solidaritātes ietvaros – būs 27 valstu kopīga pozīcija, bet ir arī mūsu īpašas intereses – mūsu tautiešu statuss, tam ir jāpaliek tādam, kāds tas ir šobrīd, tāpat kā Lielbritānijas pilsoņu statusam jābūt tādam, kāds ir šobrīd,” sacīja Rinkēvičs.
„Brexit” ministrs Deivids Deiviss piekrita, ka Eiropas Savienības pilsoņu dzīve Lielbritānijā un Eiropas Savienībā dzīvojošo britu statuss būs viens no pirmajiem jautājumiem izstāšanās sarunās.
„Mēs vēlamies redzēt viscivilizētāko un atbildīgāko risinājumu, kāds vien iespējams. Mēs vēlamies, lai Latvijas pilsoņiem nākotnē paliek visas tās pašas tiesības, kādas viņiem ir tagad – gan uzturēšanās atļaujas, gan sabiedriskie pakalpojumi, veselības aprūpe – visas tās pašas tiesības, kas pienākas mūsu pilsoņiem. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, un zinu, cik būtiski tas ir Latvijas valdībai un Latvijas cilvēkiem, un mēs pret to izturēsimies ļoti nopietni,” sacīja Deiviss.
Vaicāts par gadījumiem, kad pilsoņi jau izraidīti no Lielbritānijas, ministrs atzina, ka ir jāvērtē katrs konkrētais gadījums un viņam nav informācijas, ka jebkas būtu noticis bez pamatojuma un tam par iemeslu nebūtu likuma pārkāpums.
Deivids Deiviss atzina, ka Lielbritānija ļoti rūpīgi arī izvērtēs imigrācijas politiku nākotnē, apzinoties, ka iebraucēji veido lielu daļu Lielbritānijas ekonomikas un kā darbaspēks palīdz tai augt.
Abi ministri arī ironizēja par to, ka Lielbritānija tagad cenšas uzpirkt dalībvalstis, lai iegūtu sev labvēlīgākus izstāšanās nosacījumus, un ka britu pārstāvis arī Latvijā ieradies ar naudas maisu. Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības nav šķiršanās - tas ir jaunu attiecību sākums, sacīja Deivids Deiviss, bilstot, ka Lielbritānija vēlas, lai tās kaimiņš - ES - būtu spēcīga, veiksmīga un efektīva.
Savukārt premjers Māris Kučinskis, tiekoties ar Deivisu, norādīja, ka, neraugoties uz gaidāmo “Brexit”, Latvija vēlas attīstīt tālāk abu valstu labās attiecības, pastiprinot divpusējo sadarbību, kā arī turpinot sadarboties daudzpusējos formātos. Latvijas interesēs ir Baltijas, Ziemeļvalstu un Apvienotās Karalistes cieša sadarbība, tostarp Ziemeļu nākotnes foruma ietvaros, informēja valdības preses dienests.
Kučinskis norādīja, ka Latvija noteikti nevēlas “Brexit” procesu sarežģīt, uzsverot, ka Latvijas valsts nostāja šajā jomā ir pragmatiska un racionāla.
Kučinskis atgādināja par Latvijas pilsoņu statusu un tiesībām Apvienotajā Karalistē, norādot, ka vairumā gadījumu viņi ir izglītoti par Latvijas nodokļu maksātāju naudu, bet šobrīd maksā nodokļus un dod labumu Lielbritānijai. Abas puses bija vienisprātis, ka to cilvēku, kuri devušies uz Lielbritāniju strādāt, intereses nevar tikt aizskartas.
Latvijas interesēs ir iespējami netraucēta tirdzniecība ar Apvienoto Karalisti, kas ir septītais lielākais mūsu valsts tirdzniecības partneris. “Redzam, ka mūsu kompānijām un organizācijām ir iespēja izmantot “Brexit” jaunu sinerģiju radīšanai – piedāvājam Latviju kā izdevīgu vietu uzņēmumu, izglītības iestāžu, finanšu pakalpojumu pārstāvniecību atvēršanai ES teritorijā,” sacīja prezidents.
