Pašreizējā premjerministra Deivida Kamerona paziņojums, ka viņš atkāpsies šogad oktobrī, jo viņa kampaņa par palikšanu Eiropas Savienībā cieta sakāvi, rada neskaidrību par viņa pēcteci. Daudzi gaidīja, ka uzņemties atbildību par nākamās valdības vadīšanu varētu bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons. Viņš bija viens no redzamākajiem Lielbritānijas izstāšanās kampaņas līderiem, un līdz ar to varētu uzskatīt, ka ir saņēmis tautas mandātu Lielbritānijas izvešanai no Eiropas Savienības.
Taču ceturtdien, 30.jūnijā, viņš paziņojis, ka nekandidēs, liekot noprast, ka viņa kandidatūrai nav atbalsta partijas iekšienē.
“Šī ir mūsu iespēja atkal raudzīties globāli, pacelt acis uz horizontu un sniegt mūsu unikālās, spēcīgās, humānās un progresīvās britu vērtības globālajos forumos bez pārnacionālas institūcijas, kas pagrūž mūs malā. Mums ir jāsatver šis mirklis un iespēja, lai augstu paceltu galvu visā pasaulē. Tas ir mūsu nākamā premjerministra uzdevums. Taču man jāsaka, dārgie draugi, pēc konsultēšanās ar kolēģiem un, ņemot vērā pašreizējos apstākļus parlamentā, esmu secinājis, ka šī persona nevaru būt es,” paziņoja Džonsons.
Iepriekš ceturtdien par kandidēšanu uz partijas vadītāja un premjera amatu paziņoja tieslietu ministrs Maikls Govs. Arī viņa paziņojums bija negaidīts, jo Govs tika uzskatīts par Džonsona sabiedroto, bija skaidri norādījis, ka uz premjera amatu nepretendē, tāpēc tika prognozēts, ka viņš atbalstīs bijušā Londonas mēra kandidatūru.
Taču Govs paziņoja, ka uzskata Džonsona līdera īpašības par nepietiekamām, lai risinātu jautājumus, kas sagaida Lielbritāniju.
Par kandidēšanu uz premjera amatu paziņoja arī iekšlietu ministre Terēza Meja, kura atšķirībā no Džonsona aģitēja par Lielbritānijas palikšanu ES.
Prognozes liecina, ka tieši viņa uzskatāma par favorīti. Lai gan viņa vārdos atbalstīja Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā, viņas kandidatūra tiek saukta par kompromisa figūru, jo Meja pirms referenduma kampaņā aktīvi nepiedalījās.
“Pēc pagājušās nedēļas referenduma mūsu valstij ir vajadzīga spēcīga vadība, kas spētu mūs izvest no ekonomiskās un politiskās neskaidrības un panākt labākos iespējamos nosacījumus sarunās par Eiropas Savienības pamešanu. Ir vajadzīga vadība, kas var apvienot mūsu partiju un mūsu valsti. Laikā, kad Leiboristu partija sevi sarauj gabalos, bet Skotijā un Velsā dominē šķeltnieciski nacionālisti, mūsu partijai ir patriotisks pienākums apvienot un valdīt mūsu valsti saskaņā ar tās interesēm,” klāstīja Meja.
Uzvarētājs šajā cīņā tiks paziņots septembrī, īsi pirms gaidāmās Deivida Kameorna atkāpšanās. Domājams, ka tikai pēc tam Lielbritānija varētu iedarbināt ES līgma pantu par izstāšanās procedūras sākšanu, lai gan Eiropas līderi mudinājuši to darīt pēc iespējas agrāk.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Izstāšanos "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pēc referenduma, kurā vairākums balsstiesīgo valsts iedzīvotāju nobalsoja par valsts iziešanu no ES, piektdien, 24.jūnijā, paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata.
