To, ka esošā vara vairs nespēj saviem spēkiem atrisināt saasināto situāciju, atzīst teju visi eksperti. Kaut pēdējās pušu sarunas nav bijušas veiksmīgas, tās, visticamāk, tiks turpinātas.
„Es domāju, ka Janukovičs opozīcijai atdos daudz, domāju, ka Ukraina no šīs situācijas izies daudz demokrātiskāka. Kas ir tas, ko viņš ir gatavs atdot? [...] Viena no galvenajām prasībām ir konstitūcijas maiņa. Es domāju, ka viņš ies uz jaunām vēlēšanām, prezidenta vēlēšanām. Viņi daudz diskutēs par konstitūcijas izmaiņām, lai Ukraina nebūtu tik prezidentāla valsts, kāda tā ir šobrīd,” norāda bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.
Tiesa, vai opozīcija ir gatava reāli pārņemt varu ekspolitiķis šaubās. Piedāvājumi nākt valdībā bijuši arī iepriekš, taču tikuši noraidīti. Tāpat problēmas Ukrainas opozīcijai rada tās iekšējā sašķeltība un dažādi radikālie atzari.
Bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks („Vienotība”) uzskata, ka te bez vainas nav arī ES. Ja pie varas nāks demokrātiskie spēki, tai būs jāuzņemas nopietna loma valsts ekonomikas glābšanā.
„Ir arī skaidrs, ka Krievija izmantos visas iespējas, lai ekonomiski ietekmētu situāciju, ja demokrātiskā opozīcija nāktu pie varas. Ir skaidrs, ka ar to Krievijas atbalsts Ukrainai beigtos. Tādēļ šeit būtu jābūt ES gatavai iesaistīties,” saka Pabriks.
Lai arī līdz šim Krievijas iesaistīšanās Ukrainas jautājuma risināšanā vismaz ārēji bijusi atturīga, uzskata bijušais ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Viņš norāda, ka tā kļūs aktīvāka pēc Soču olimpiādes. „Neapšaubāmi Krievija ir ieinteresēta šīs situācijas atrisināšanā un stiepjot Ukrainu pārstiept savā pusē. Bet šajā brīdī Krievija ieņem piesardzīgu nostāju. Nupat ir atsākušās ukraiņu preču blokādes. [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins izskatās ļoti piesardzīgs. Viņa iejaukšanās notiek citās formās,” saka Birkavs.
Ja vardarbība turpināsies, pēc Birkava teiktā nevar izslēgt arī iespēju, ka Ukrainā varētu tikt ievesti Krievijas vai kādas citas valsts miera uzturētāji. Citu eksperti gan nedomā, ka Krievija to darīs, jo tādējādi konflikts tiks eskalēts vēl vairāk.
„Es domāju, ka Krievija uz Ukrainu skatās kā uz Lakmusa papīrīti. Ja Ukrainā izdosies šīs demokrātiskās reformas, nav garantijas, ka Krievijā demokrātiskā opozīcija neiet spēkā,” norāda Pabriks.
Vēstīts, ka otrdienas pēcpusdienā Kijevā atkal izcēlās kaujas starp protestētājiem un miličiem un speciālo uzdevumu vienību „Berkut” kaujiniekiem. Tās ir līdz šim asiņainākās. Dzīvības ir zaudējuši 26 cilvēki, bet vairākiem simtiem cilvēku bija vajadzīga mediķu palīdzība. Starp bojāgājušajiem ir gan miliči, gan protestētāji.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pavēstījusi, ka Ukraina ir uz pilsoņu kara robežas. Satraukumu par notikušo izteikušas arī ES amatpersonas, savukārt Krievija notikušo vērtē kā revolūcijas mēģinājumu.
Sadursmes Kijevā un mazākā mērā citās pilsētas norit kopš 21.novembra pagājušajā gadā. Protestētāji norāda, ka viņi protestē gan pret Janukoviča vēlmi tuvināties Krievijai, nevis ES, gan pret korupciju Ukrainā un pastāvošo varu.
