Bēgļu kvotu programma sāk darbu – no Itālijas uz Zviedriju devušies 19 cilvēki

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pirmie 19 cilvēki bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros piektdien devās no Itālijas uz Zviedriju. Līdz ar to bēgļu proporcionālās izvietošanas programma ir sākusi darboties. 

Tomēr Eiropas amatpersonas turpina uzsvērt, ka tā ir tikai daļa no kopējā risinājuma. Ceturtdien vakarā Luksemburgā Eiropas Savienības (ES) iekšlietu un ārlietu ministri apsprieda arī to, kā varētu uzlabot ekonomisko migrantu atgriešanu mājās un palīdzēt Balkānu valstīm, kā arī Turcijai, Jordānijai un Libānai, kur atrodas liels bēgļu skaits.

Piektdien Romas lidostā 19 bēgļus no Eritrejas sagaidīja ne tikai lidmašīna uz Zviedriju, bet arī plaša politiķu un plašsaziņas līdzekļu delegācija. Šie eritrejieši bija ar mieru reģistrēties Itālijā, nodot tur savus pirkstu nospiedumus, un oficiāli pieprasīt patvērumu. Tagad šie lūgumi tiks izskatīti Zviedrijā.

Itālijas iekšlietu ministrs izteicies, ka Eiropas Savienībai tas ir svarīgs mirklis un uzvara tiem, kas tic cilvēku dzīvību glābšanai. Drīzumā Itāliju pametīs vēl simt patvēruma meklētāji, kuri tiks nogādāti Vācijā un Nīderlandē. 

Eiropas Savienības migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls vairākkārt sacīja, ka viņam šis ir ļoti emocionāls brīdis, jo beidzot bēgļu pārvietošanas mehānisms ir sācis darboties. Tomēr, atbildot uz jautājumu, ko plānots darīt ar tiem patvēruma meklētājiem, kuri nevēlēsies doties, teiksim, uz Poliju, Avramopuls bija stingrs.

“Mums ir jāsaka ļoti skaidri: viņiem ir jāpakļaujas noteikumiem. Mums ir ļoti labi izstrādāts mehānisms. Pārvietošana nav balstīta tajā, kur viens vai otrs vēlas doties,” uzsvēra komisārs.

“Cilvēkiem tiks piešķirts patvērums un juridisks statuss. Visas Eiropas valstis vienlīdz laipni un silti uzņems visus politiskos bēgļus un citus iebraucējus, kuriem ir tiesības te palikt. Tādēļ viņiem būtu jāzina, ka tie būsim mēs, kas viņiem pateiksim, uz kuru valsti viņi tiks pārvietoti. Un ja viņi to nevēlas, tad viņiem diemžēl ir jāsaprot, ka būs jāatgriežas mājās,” skaidroja Avramopuls.

Viens no būtiskākiem priekšnosacījumiem, lai atgūtu kontroli pār bēgļu plūsmu, ir īpašo reģistrācijas centru izveide Itālijā, Grieķijā un citur. To pēc ceturtdienas iekšlietu ministru sanāksmes Luksemburgā pasvītroja arī Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”).

“Ja tomēr tiks beidzot ieviesti dzīvē tā saucamie “hot spot” [centri], kas tiek minēti, tad visas personas, tikko izkāpušas Eiropas Savienības krastā vai pirmajā valstī, tiks identificētas. Un, ja viņas pēc tam izraidīs, tad attiecīgi viņiem tiks liegta iespēja [atgriezties]. Un papildus tika runāts arī par robežu nostiprināšanu,” stāstīja Kozlovskis.

Kozlovskis norādīja, ka Eiropas Savienības budžetā papildus ir piešķirti 800 miljoni eiro, lai uzlabotu ekonomisko migrantu atgriešanas sistēmas darbību. Pašlaik tikai 40% no tiem cilvēkiem, kuriem ir uzdots pamest Eiropu, to labprātīgi izdara. Pārējie turpina uzturēties nelegāli. Tādēļ atgriešanas vai izraidīšanas procesā tiek plānots plašāk iesaistīt arī Eiropas robežapsardzes aģentūru “Frontex”. Aģentūras spēkus papildinās arī Latvijas robežsargi.

Vēl viens šķērslis ir Āfrikas un Tuvo Austrumu valstu nevēlēšanās atkal uzņemt savus pilsoņus. Ar tām aktīvāk sola strādāt Eiropas ārlietu dienests. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”)  Luksemburgā sacīja, ka ir paredzēti arī vairāki citi konkrēti soļi, lai mazinātu bēgļu plūsmu.

“Arī Latvija ir gatava iemaksāt (un nākamnedēļ mēs valdībā skatīsim), protams, simboliski, bet tas ir būtiski arī no simboliska viedokļa, gan Āfrikas fondā, gan Sīrijas fondā, gan Pasaules pārtikas programmā. Katrā no tām tiks iemaksāti 50 000 eiro. Citas valstis, protams, maksās atbilstoši savam ekonomikas attīstības līmenim. Tā kā ir konkrētas lietas, ko ir beidzot sākts darīt. Bet nemānīsim sevi – nekas jau nedēļas, mēneša vai pusgada laikā kardināli nemainīsies. Bet beidzot mēs pārejam no runāšanas pie strādāšanas,” sacīja Rinkēvičs.

 Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants

Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.

Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.

Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.

Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.

***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.  

Tikmēr bēgļu krīzes dēļ attiecības gan starp tādām valstīm kā Ungārija, Horvātija un Austrija, gan starp Eiropu un tās Balkānu kaimiņiem joprojām ir visnotaļ saspīlētas. Un Briseles solītais vairāku miljonu eiro atbalsts pagaidām šos asumus nespēj nogludināt.

Kopumā divu gadu laikā gan no Itālijas, gan Grieķijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm plānots izvest 160  tūkstošus patvēruma meklētāju. Plānu sāks īstenot, neraugoties uz vairāku Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu iebildumiem. Tikmēr migrācijas eksperti akcentē, ka migrantu plūsma uz Eiropas dienvidiem tikai turpina pieaugt un pašlaik sasniedz jau septiņus tūkstošus cilvēku dienā. Starptautiskā migrācijas organizācija ziņo, ka šis pieaugums skaidrojams ar bažām par laikapstākļu pasliktināšanos, tuvojoties ziemai.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) teritorijā kopš šā gada sākuma nelegāli ieradušies aptuveni 630 000 cilvēku,  paziņojis ES  robežapsardzes aģentūras "Frontex" izpilddirektors Fabriss Legžerī.

Apvienoto Nāciju Organizācijas bēgļu lietu aģentūra prognozē, ka šogad pāri Vidusjūrai Eiropā ieradīsies 700 tūkstoši imigrantu. Nākamajā gadā šis skaitlis varētu būt pat nedaudz lielāks.

Pēdējos mēnešos Eiropā masveidā ieplūst bēgļi, pārsvarā no militāru konfliktu skartiem reģioniem, galvenokārt Sīrijas. Viņi Eiropā ienāk caur Grieķiju vai arī Itāliju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti