Otrdien Briselē notikušās gāzes sarunas starp Krieviju, Ukrainu un Eiropas Savienību noslēgušās bez būtiskiem panākumiem, lai arī panākta vienošanās par Ukrainas parāda apjomu un tā atmaksas termiņiem, kā arī par gāzes cenu nākamajai ziemai. Tomēr jau trešdien izskanējušie Krievijas puses paziņojumi liecina, ka arī turpmākās sarunas par šo jautājumu nebūs vieglas. Kā paziņojis Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks, daudzos gadījumos Ukraina neizmantojot no Eiropas reversā iegādāto gāzi, bet gan lietojot pa tiešo no gāzesvada saņemto gāzi, kas tiek piegādāta Eiropas patērētājiem. Ministrs arī norādījis, ka faktiski tā dēvētās reversās gāzes piegādes ir tikai virtuāla parādība un gāzes kompānijas „Gazprom” juristi pašlaik rūpīgi analizējot šādu piegāžu tiesisko un juridisko pamatotību.
Bet tikmēr Ukrainā sāk kristies gaisa temperatūra un jautājums par apkuri kļūst arvien aktuālāks.
Kā trešdien paziņojis Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, uzņēmumam „Naftogaz Ukraini” ir jādara viss iespējamais, lai par spīti parādiem patērētāji tiktu nodrošināti ar gāzi un siltumu. Savukārt patērētājus premjers aicinājis palielināt finansiālo disciplīnu. Īpaši tas tiek attiecināts uz apgabalu gāzes piegādes uzņēmumiem, kuri esot meistari pazaudēt naudu.
Vienlaicīgi premjerministrs norādījis, ka viena no nākotnes prioritātēm ir pēc iespējas īsākā termiņā pabeigt Ukrainas atomelektrostaciju energobloku celtniecību, turklāt piesaistot tikai Eiropas, nevis Krievijas partnerus. Jaceņuks arī atzinis, ka ir pienācis laiks Ukrainai audzēt savu enerģētisko jaudu.
Bet tikmēr zināms satraukums jūtams arī Krievijas pusē. Krievijas valsts naftas kompānija „Rosņeftj”, kuru skārušas Rietumvalstu ekonomiskās sankcijas, iesniegusi pieteikumu valdībai, prasot piešķirt tai 2 triljonus rubļu jeb aptuveni 49 miljardus dolāru no Krievijas Nacionālā labklājības fonda. Par to paziņojis Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs, norādot, ka šo summu jau ir apstiprinājusi Krievijas Enerģētikas ministrija. Kopumā Nacionālais labklājības fonds ir aptuveni 3,3 triljonus rubļu liels un aptuveni 60% no šiem līdzekļiem ir iespējams ieguldīt valsts kompāniju akcijās un obligācijās.
Lai uzlabotu valsts ekonomisko stāvokli Krievijas Finanšu ministrija plāno īstenot virkni pasākumu, piemēram, palielinot akcīzes nodokli tabakai un degvielai, samazināt tādu partnervalstu kā Baltkrievija dotēšanu, kā arī ieviešot akcīzi gāzes eksportēšanai uz Turciju. Krievijas amatpersonas cer, ka Rietumvalstu ieviestās sankcijas ilgi vairs nenoturēsies un tiks atceltas jau nākamajā gadā. Taču bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins, kurš savulaik tika atlaists par neapmierinātību ar prezidenta īstenoto politiku, prognozē - tā kā par Ukrainas austrumos izveidoto pašpasludināto republiku statusu diskusijas turpināsies vismaz gadu vai divus, uz sankciju atcelšanu šajā laikā cerēt neesot vērts.
