Panorāma

Represētā Jāņa Ābeles stāsts

Panorāma

Nav pieprasījuma pēc pārstrādātas liellopu gaļas

ES svin Romas līguma sešdesmitgadi

Atzīmē Romas līguma 60. gadadienu un paraksta jaunu deklarāciju par ES nākotni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Itālijas galvaspilsētā Romā aizvadītas Romas līguma parakstīšanas 60. gadadienas svinības. Eiropas Savienības (ES) valstu līderi parakstīja jaunu Romas deklarāciju, apņemoties padarīt bloku spēcīgāku un elastīgāku, kā arī panākt lielāku vienotību dalībvalstu vidū. Tajā pašā laikā tie pieļauta virzība uz integrāciju dažādos tempos.

Svinībās Romā nepiedalījās Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, ņemot vērā to, ka Apvienotā Karaliste jau pēc dažām dienām gatavojas iesniegt oficiālu pieprasījumu par izstāšanos no bloka.

Jauna deklarācija par ES nākotni

Romas Kapitolijā svinības sākās ar ES himnu, svinīgām uzrunām, ko sacīja arī  Itālijas prezidents Serdžo Matarella, pieminot arī Baltijas valstis un to atgriešanos no dzelzs priekškara brīvajā pasaulē. 

Arī Eiropadomes prezidents ar personisku atkāpi Donalds Tusks iezīmēja ES lielo nozīmi miera procesā:

"Dažkārt dzimšanas vieta ir svarīgāka par dzimšanas datumu. Manā gadījumā tā bija Gdaņska, ko simtiem gadu bija cēluši poļi, vācieši, nīderlandieši, ebreji. Bet dažu dienu laikā Hitlers un Staļins manu dzimto pilsētu izpostīja. To nodedzināja līdz pamatiem. Kad tika dibināti Romas līgumi, man bija astoņi gadi, un es katru rītu gāju uz skolu cauri nodedzinātās pilsētas drupām.

Otrais pasaules karš manā dzīvē nav abstrakcija. Nekas mūsu dzīvē no iedots tāpat vien. Lai uzbūvētu brīvu pasauli, ir vajadzīgs laiks, lielas pūles un ziedošanās."

Cits pēc cita ES līderi sēdās pie galda, lai parakstītu Romas deklarāciju. Svinīgajā brīdī šķietami emocijas bija norimušas, lai arī neilgi pirms tam Polijas premjerministre Beata Šidlo izteica šaubas, vai to parakstīs. Deklarāciju boikotēt draudēja arī Grieķijas valdības vadītājs Aleksis Ciprs, sakot, ka tajā ir par maz sociālā svara.

Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), vērtējot deklarāciju, sacīja, ka to uztver kā mudinājumu visai Eiropai strādāt kopā un Latvijai iet to ceļu, kas tās iedzīvotājiem būtu visizdevīgākais.

Ko paredz Romas deklarācija

Romas deklarācija salīdzinoši īss dokuments – tajā uz divām lapām izklāstīts tas, kā ES radusies un kāda tā būs nākotnē.

Proti, ka tā turpinās būt vienota, spēcīga, augoša valstu saime, kas stāsies pretī dažādiem izaicinājumiem.

Ar jaunās deklarācijas parakstīšanu ES valstis apņēmās pildīt četras būtiskas lietas: gādāt par drošu, ekonomiski augošu un sociālu Eiropu. Tāpat deklarācijā pausta apņemšanās gādāt par vienlīdzību, labāku izglītību jauniešiem, kultūras mantojuma aizsardzību ES. Vēl pausta vēlme ES padarīt stiprāku globālajā pasaulē.

Jāatzīmē, ka sestdien, kad tiek atzīmēta Romas līguma parakstīšanas 60.gadadiena, Romā ir ļoti skaista, saulaina pavasara diena. Romā pulcējas ļoti liels skaits žurnālistu, kuri seko līdzi notiekošajam un ziņo par to savās valstīs. Mediju pārstāvji izvietoti gan Kapitolija greznajās zālēs, gan arī teltīs uz terasēm, jo visiem telpās nepietiek vietas.

Kā zināms, pēc Otrā pasaules kara sešas valstis – Beļģija, Francija, Rietumvācija, Itālija, Nīderlande un Luksemburga –  parakstīja Romas līgumu. Pirms tam nodibināta Ogļu un tērauda kopiena. Tas lika pamatus ES, izveidojot EEK un EAEK, kas būtībā noteica, ka Eiropa kopīgi attīstās gan ekonomikā, gan drošībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti