Atšķiras temati, kuriem ES valstu mediji pievērš uzmanību saistībā ar krīzi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Tēmas ietekmē gan tas, vai valsts atrodas eirozonā un līdz ar to ir tieši iesaistīta grūtībās nonākušo partneru glābšanā, gan mentalitāte, gan iemesli, kādēļ konkrētā valsts grimst krīzē.

Dažādas Eiropas Savienības valstīs temati, kuriem iedzīvotāji un mediji pievērš galveno uzmanību saistībā ar krīzi, atšķiras. Tēmas ietekmē gan tas, vai valsts atrodas eirozonā, un līdz ar to ir tieši iesaistīta grūtībās nonākušo partneru glābšanā, gan mentalitāte, gan iemesli, kādēļ konkrētā valsts grimst krīzē. Kamēr Eiropas dienvidos virsrakstos bieži parādās ziņas par pašnāvībām vai ģimenēm, kurām atņemtas mājas, ziemeļos diskutē par to, cik izmaksā eirozonas glābšanas programmas, un vai grūtībās nonākušajām valstīm vispār ir vērts palīdzēt. Par ko runā citās valstīs, pētīja Gints Amoliņš.

Finanšu krīze Eiropas Savienībā kopienas valstis ir ietekmējusi dažādi, tādēļ attiecīgi tikpat dažādi ir temati, kuriem šajās valstīs mediji pievērš galveno uzmanību. Eiropu šajā gadījumā var kopumā iedalīt divās daļās- ziemeļos un dienvidos.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Eiropas Savienības dienvidu valstīs ziņās ir daudz stāstu par cilvēkiem un ģimenēm, kas krīzes dēļ nonākušās grūtībās. Piemēram, Grieķijā un Itālijā tiek runāts par bezdarbniekiem, pensionāriem un mazajiem uzņēmējiem, kas dažādu problēmu dēļ ir izdarījuši pašnāvību. Tikmēr Portugālē un Spānijā, kur smags trieciens bija nekustāmā īpašuma burbuļa sprādziens 2008. gadā, attiecīgi uzsvars likts uz ģimenēm, kas vairs nevar samaksāt kredītu, un bankas tām atņem mājas.

Virzoties tālāk uz Eiropas ziemeļiem, tematiskais uzsvars saistībā ar eirozonas krīzi tiek likts uz citiem toņiem. Vācija ir tā, no kuras naudas lādes un lēmumiem visvairāk atkarīgs tādu valstu kā Grieķijas liktenis. Nav brīnums, ka Grieķijā kanclere Angela Merkele nav diez ko populāra, lai neteiktu vairāk. Bet arī Vācijā nodokļu maksātāju naudas novirzīšana glābšanas programmām ir pretrunīgs temats. Tādēļ jo bieži medijos aprunāti skatījumi par un pret krīzes valstu glābšanu, un cik daudz tas maksās. Šis temats ir īpaši aktuāls arī pašos Eiropas Savienības ziemeļos- Somijā. Pēdējos pāris gados Helsiniki ir nākuši klajā ar paziņojumiem, kas glābšanas programmu likteni uz brīdi pat ir nostādījuši zem jautājuma zīmes. Par iemesliem pastāstīja Somijas radio stacijas "Moreenia" reportiere Anu-Elina Ervasti:

"Daudziem cilvēkiem būtiskākās jautājums ir- kādēļ somu nodokļu maksātājiem ir jāmaksā, ja kļūdas ir pieļāvis kāds cits? Temats ir kļuvis arī par politisko ieroci. Lielākā opozīcijas partija- "Īstie somi"- ir pretojusies starptautiskajām glābšanas programmām. Somijas mediji diezgan daudz koncentrējas uz jautājumu par to- cik Somijai ir bijis un cik būs jāmaksā, lai glābtu krīzes valstis."

Somija ir arī no tām retajām Eiropas Savienības valstīm, kas investoru acīs saglabājusi augstāko AAA reitingu. Piemēram, kredītreitingu aģentūra "Moody's" šovasar paziņoja, ka visu visaugstāko novērtējumu vēl saglabājušo eirozonas valstu reitingiem piemēro negatīvu prognozi, bet ne Somijai.

Runājot par mūsu kaimiņvalstīm- Igauniju un Lietuvu- mēdiju cilātās tematikas ir līdzīgas, kā Latvijā. Arī Lietuvā oficiālā statistika liecina, ka pēc krīzes ekonomika aug, tomēr vienkāršie iedzīvotāji stāsta, ka viņi uzlabojumus neizjūt, un ar šausmām gaida apkures sezonu. Bet Igaunijai, kā eirozonas valstij, tagad ir jāsniedz sava artava eirozonas glābšanas fondu programmās, un daudzi iedzīvotāji nesaprot- kādēļ igauņiem jāpalīdz Grieķijai, ja pašu dzīves līmenis ir daudz zemāks?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti