Tā dēvētajā elektoru kolēģijā balsojums notika pēc tam, kad jau augusta nogalē valsts galvu neizdevās ievēlēt parlamentam. Sestdienas nesekmīgais balsojums nozīmē, ka process atsākas no jauna parlamentā - gaidāms, oktobra sākumā.
Ja process ieilgs, tas var sašķobīt uzticību ne tikai politiķiem, bet arī prezidenta institūcijai. Partijām jāatrod jauns kandidāts, kuram būtu pietiekams politisko spēku atbalsts.
Kad sestdien tika skaitītas balsis Igaunijas prezidenta vēlēšanu elektoru kolēģijas otrajā un izšķirošajā kārtā, kurā bija iekļuvuši bijušais eirokomisārs Sīms Kallas un advokāts, bijušais Igaunijas tieslietu kanclers jeb tiesībsargs Allars Jekss, noskaidrojās, ka nedaudz vairāk atbalsta ieguvis Kallas.
Kallasam bija 138 elektoru atbalsts, Jeksam - par četrām balsīm mazāk. Bet liela daļa vēlētāju – 60 – aizklātajā balsojumā izvēlējās iesniegt neaizpildītus vai bojātus biļetenus. Tas nozīmē, ka neviens no kandidātiem neieguva vismaz pusi nobalsojušo atbalsta un neuzvarēja. Tagad viss prezidenta vēlēšanu process sākas no jauna un atgriežas parlamentā.
Uzreiz pēc balsojuma gan Kallas, gan Jekss paziņoja, ka vairs nekandidēs. Bijušais tieslietu kanclers Allars Jekss Latvijas Radio norādīja, ka atgriezīsies pie advokāta darba.
"Patiesībā man rezultāts bija ļoti labs, esmu apmierināts ar to. 134 balsu atbalsts ir pietiekami labs. Bet es vairs nekandidēšu. Pirmdien atgriezīšos savā darbā advokātu firmā "Sorainen"," atklāja Jekss.
Domājams, tukšos biļetenus iesniedza tie, kas nebija apmierināti ne ar vienu no abiem kandidātiem, citi bija gribējuši sabiedrībā populāro bijušo ārlietu ministri Marinu Kaljurandu, kas fināla balsojumā tomēr neiekļuva.
Bijušo eirokomisāru Kallasu izvirzīja jau vairāk nekā desmit gadus valdošā liberālā Reformu partija – viņš bija politiskās elites kandidāts. Jeksu kā bezpartejisku kandidātu savukārt virzīja konservatīvā Tēvzemes un Republikas savienība – viņš sevi pozicionēja kā pretendentu bez partiju saitēm.
Igauņu laikraksta “Postimees” iekšpolitikas žurnāliste Anneli Ammas arī uzskata, ka tukšie biļeteni daļēji bija protesta balsojums.
"Es domāju, ka tā ir reakcija uz lietām, kas notiek sabiedrībā. Ir daudz cilvēku, kas nav mierā, ka viens politiskais spēks tik ilgi ir bijis pie varas. Un cilvēki saka - jūs mūsos vairs neklausāties,” norādīja Ammas.
“Protams, bija arī politiskie darījumi, taču kādi tie bija, to mēs redzēsim turpmākajās dienās un nedēļās," viņa piebilda.
Gaidāms, ka parlamentā prezidenta vēlēšanas atsāksies 3.oktobrī. Kandidātu virzīšana sākas no jauna.
Tas nozīmē, ka politiķiem aptuveni nedēļas laikā jāatrod jauni pretendenti. Netiek prognozēts, ka līdzšinējie pretendenti atkal iesaistīsies cīņā.
Kaut Igaunijas prezidenta pilnvaras ir ceremoniālas, politologs Tenis Sārts norāda, ka katrai partijai bija savs kandidāts un bija maz telpas manevram. Ja netiks atrasts visus apmierinošs pretendents, tad process var ievilkties.
“Šīs nav labas ziņas valdošajai Reformu partijai un premjerministram Tāvi Reivasam, jo pastāv reāla iespēja, ka šis process būs ļoti ilgs – ka parlaments neievēl prezidentu, un mēs atkal atgriežamies elektoru kolēģijā, un tā atkal nespēj ievēlēt..” pieļāva Sārts.
“Šis process var būt ļoti ilgs un sarežģīts. Un tas sašķoba uzticamību poliskajai elitei, kā arī prezidenta institūcijai,” sacīja Sārts.
Bet Tartu universitātes politologs Vello Pettais atzīst - vairākus mēnešus tika apspriesti kandidāti, kas tagad vairs nebalotēsies, un vietā būs kāds pavisam cits
"Bija seši mēneši, kad mēs par to runājām un diskutējām. Un tagad būs viens kandidāts, kas nekad nedebatēja, neko neteica tautai, un tagad būs prezidents," norādīja politologs.
Ir jau izskanējuši potenciālie vārdi, piemēram, bijušais ārlietu ministrs, pieredzes bagāts diplomāts Juri Luiks. Katrā ziņā gaidāms, ka drīzumā Igaunijā gaidāmas nopietnākas diskusijas par to, kā nedaudz mainīt prezidenta vēlēšanu sistēmu, lai izvairītos no šādām situācijām kā nedēļas nogalē.
Jau ziņots, ka Igaunijas politiskajā vēsturē tas ir līdz šim nebijis gadījums, kad Valsts prezidentu nav izdevies ievēlēt ne tikai parlamenta balsojumā, bet arī elektoru kolēģijā, kur kopā ar parlamentāriešiem par prezidentu lēma arī pašvaldību pārstāvji.
