Ceturtdien Šveicē, Ženēvā, sākās ceturtās Apvienoto Nāciju rīkotās Sīrijas miera sarunas - pirmās kopš pērnā gada aprīļa, kad bez rezultāta noslēdzās iepriekšējais sarunu raunds.
Ženēvā ir ieradušās Bašara al Asada valdības un opozīcijas delegācijas.
Tomēr vismaz sākotnēji nav paredzēts, ka abu delegāciju locekļi tiksies aci pret aci, un sarunas notiks ar ANO pārstāvju starpniecību. Abu pušu pozīcijas joprojām ir nepiekāpīgas. Tostarp atšķiras viedokļi, par ko runāt un par ko nerunāt. Tā opozīcijas delegācija turpina uzstāt, ka sarunās jārunā arī par prezidenta Asada likteni, bet valdības delegācija par to atsakās diskutēt.
Apvienoto Nāciju īpašais Sīrijas miera sūtnis Stafans de Mistura pirms Ženēvas sarunu sākuma atzina, ka neparedz izrāviena panākšanu, tomēr cer uz pamata ielikšanu turpmākām sarunām.
„Ir pienācis laiks cīnīties pie sarunu galda, nevis uz kaujas lauka. Vai es šajās sarunās sagaidu izrāvienu? Nē, es nesagaidu, ka būs izrāviens. Bet sagaidu, ka radīsies ļoti proaktīvs impulss,” norāda de Mistura.
Kopš iepriekšējā sarunu raunda pērn pavasarī situācija Sīrijā ir mainījusies. Nemiernieku kaujinieku spēki tagad ir zaudējuši savu iepriekš galveno bastionu – Alepo austrumu daļu. To decembrī atkaroja Sīrijas armija, kuru ar uzlidojumiem no gaisa atbalstīja Krievija.
Pēdējās nedēļās Sīrijā arī ir spēkā ugunspārtraukšanas režīms, kas gan neattiecas uz džihādistu grupējumiem, kā „Daīš”. Vienošanās par pamieru tika panākta ar Turcijas, kas atbalsta nemierniekus, un Krievijas, kas atbalsta Asadu, starpniecību. Turcija un Krievija arī organizēja nesen notikušās Asada valdības un opozīcijas grupu sarunas Kazahstānā, kuru mērķis bija nostiprināt pamieru.
De Mistura pirms Ženēvas sarunu sākuma uzsvēra, ka ugunspārtraukšanas režīma turpināšanās ir īpaši svarīga, lai sarunas vispār varētu notikt.
„Kaut joprojām ir dažas grūtības un pamiers joprojām ir trausls, tomēr kopumā tas tiek ievērots. Mums šeit nevarētu būt šīs sarunas, ja pamiers būtu sabrucis,” norāda de Mistura.
Saskaņā ar de Misutras teikto, Ženēvas sarunu diskusijas būs balstītas uz ANO Drošības padomes 2015. gadā pieņemto rezolūciju par sešus gadus ilgušā Sīrijas kara atrisināšanu. Saskaņā ar šo rezolūciju, mērķis ir izveidot iekļaujošu pārejas valdību, jaunu konstitūciju un pēc tam vēlēšanu rīkošanu ANO uzraudzībā.
