Šajās divās dienās Turcijā, pulcējot vienuviet ANO dalībvalstis, starptautiski ietekmīgas organizācijas, nevalstiskās organizācijas (NVO), privāto sektoru, domātājus, bija jāspēj rast atbilde uz jautājumu, kā uzlabot līdz šim pasaulē esošo humānās palīdzības sistēmu. Kā panākt to, ka lielas naudas summas nepazūd procesā, neiestrēgst vai nu organizāciju birokrātijā, vai valstu politisko līderu makos, bet nonāk tur, kur tā visvairāk ir nepieciešama, un kur atrast vēl tos trūkstošos aptuveni 15 miljardus dolāru, kas steidzami nepieciešami visu humāno uzdevumu izpildīšanai.
Sarunas ir noslēgušās, ANO valstīm un organizācijām, kas administrē palīdzību, apsolot gadā birokrātiskajos procesos ietaupīt vismaz miljardu eiro, lai šo naudu varētu atvēlēt humānajā palīdzībai un cilvēkiem, kam tā ir vajadzīga vispirms.
ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns šo iznākumu nodēvējis par tādu, kas ārkārtīgi nepieciešamajai palīdzībai ļaus nokļūt daudz efektīvāk pie cilvēkiem, kam tā ir vajadzīga.
Jau iepriekš Eiropas Savienības budžeta un agrāk humāno krīžu komisāre Kristalina Georgijeva asi kritizējusi ANO un citu organizāciju smago birokrātisko aparātu, kas patērē vismaz 15% visas naudas, kas domāta humānajai palīdzībai. „Es tiešām ceru, ka tagad daudz lielāki resursi būs to cilvēku rokās, kuri strādā pirmajās rindās, bieži riskējot ar savu dzīvību, un nevis nauda būs tērēta transakcijās, kas nedod absolūti nekādu reālu palīdzību un labumu,” pauda Georgijeva.
Vairākas valdības ir apsolījušas arī konkrētas summas ne tikai nekavējošai krīžu dzēšanai, bet arī vajadzībām, kas nepieciešamas ilgākā laikā, palīdzībai jau pēc krīzes. Tā, piemēram, izglītībai bērniem, kuri bijuši spiesti pamest mājas, inovācijām, kas var palīdzēt uzlabot dzīves apstākļus un tamlīdzīgi. Šo valstu vidū ir ASV, Vācija, Lielbritānija, Nīderlande, Japāna, Austrālija un citas.
Latvija savu palīdzības apņemšanos pagaidām nepalielina. To Latvijas Radio apliecina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, kura pārstāv Latviju samitā Stambulā. Taču Latvija saglabās līdzšinējo atbalstu, kas visvairāk tiek Ukrainai.
Kopumā Latvija humānās palīdzības un attīstības mērķiem aizvadītajā gadā ir atvēlējusi teju pusmiljonu eiro, no kuriem puse tikusi Ukrainai, un atbalstu saņēmušas arī Sīrija, Āfrikas valstis un Nepāla pēc postošās zemestrīces.
Sanāksmi Stambulā pavadīja arī asas reakcijas. Tajā atteicās piedalīties organizācija „Ārsti bez robežām”, norādot, ka visas šīs sarunas ir veltas, kamēr nav izskausts galvenais mērķis – karš, kuru atbalsta daudzas valdības. „Ārsti bez robežām” īpaši šogad ir piedzīvojuši daudzus upurus, kad konfliktu zonās ir sabombardētas slimnīcas, kurās strādājuši organizācijas mediķi.
