Matiss norādīja, ka Krievijai jāievēro starptautiskās tiesības un pašlaik militārā sadarbība ar Krieviju nav iespējama, ar Maskavu varētu sadarboties tikai politiski.
Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība) LTV atzina, ka šobrīd izklausās, ka ASV nostāja pret NATO nav mainījusies. Bet ASV vēlas aizsardzības izdevumu palielināšanu.
NATO dalībvalstu pienākums, ko tās pašas savulaik ir uzņēmušās, tai skaitā arī Latvija, ir tāds, ka katru gadu katrai dalībvalstij aizsardzībai ir jāveltī vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.
Var teikt, ka tā ir maksa par to, lai militārā alianse izpildītu Latvijai tik svarīgajā NATO līguma 5. pantā teikto: “Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam.”
Taču patlaban aina ir tāda, ka no 28 NATO dalībvalstīm tikai 5 savos aizsardzības budžetos sasniedz 2%. Šajā kartē tās ir zaļā krāsā iezīmētās – Apvienotā Karaliste, Polija, Grieķija, Igaunija un ASV. Vislielākie nemaksātāji ir Spānija, Beļģija, Slovēnija un Luksemburga.
Latvija kopā ar Lietuvu, Norvēģiju, Franciju, Rumāniju un Turciju ir virs vidējā. Sliktāk aizsardzību finansē, piemēram, Vācija.
Visvairāk aizsardzībai tērē Amerikas Savienotās Valstis. Tie ir pat 3,6% no IKP.
To savā vēlēšanu kampaņā izmantoja arī tagadējais ASV prezidents Donalds Tramps, liekot noprast, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā ASV varētu arī nesteigties palīdzēt Baltijas valstīm un ka viņa rīcība būtu atkarīga no tā, vai aizsardzībai tiek maksāti 2% no IKP.
Un arī vēl nupat Trampa valdības aizsardzības ministrs Džeimss Matiss, tiekoties ar alianses kolēģiem Briselē, brīdināja, ka ASV “ierobežos savas saistības”, ja citas NATO dalībvalstis nepalielinās savus aizsardzības izdevumus,
“Kā pagājušajā nedēļā sacīja viens no Eiropas aizsardzības ministriem - ir godīgi prasīt, lai visi, kas gūst labumu no labākajiem aizsargiem pasaulē, nodrošina savu proporcionālo daļu no nepieciešamajām izmaksām, lai aizstāvētu savu brīvību. Un mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka galu galā tā ir brīvība, ko aizstāv NATO Esmu šeit, lai notiktu atklāta saruna ar kolēģiem un sabiedrotajiem par to, kurp mēs virzāmies,” sacīja Matiss.
Latvija jau arī vēl krietni pirms Trampa brīdinājumiem bija nolēmusi, ka aizsardzībai maksāsim vairāk un ka nākamgad sasniegsim prasītos 2% no IKP. Naudas izteiksmē tie būs 558 780 000 eiro, kas ir par apmēram 110 miljoniem vairāk nekā tagad.
Katras valsts aizsardzības ministrijas ziņā ir, kā šo naudu izmantot pēc iespējas lietderīgāk. Un tas varētu būt temats kādam no mūsu turpmākajiem stāstiem.
