Šī gada jūlija vidū Austrijas galvaspilsētā Vīnē saskaņots kopīgs un visaptverošs plāns pretrunīgi vērtētās Irānas kodolprogrammas jautājumā.
Irāna apņēmās turpmāk neražot ieročiem nepieciešamo plutoniju, turpmākajos 15 gados neiegādāties vairāk par 300 kilogramiem bagātinātā urāna, pārveidot savus kodolobjektus un izmantot tos tikai un vienīgi mierīgiem mērķiem. Apmaiņā pret to Rietumu pasaule apsolījusi pakāpeniski atcelt pret Irānu ieviestās ekonomiskās sankcijas.
Pret noslēgto vienošanos aktīvi iestājās ASV Kongresā pārstāvētie Republikāņu partijas pārstāvji, kas pirmo reizi astoņu gadu laikā kontrolē abas parlamenta palātas. Augusta sākumā pārstāvju palātas ārlietu komitejas priekšsēdētājs Eds Roiss iesniedza rezolūcijas projektu, kurā aicināja neapstiprināt vienošanos ar Irānu.
Jau mēneša beigās pārstāvju palātas spīkers Džons Bēners paziņoja, ka šī rezolūcija tiks izskatīta tuvākajā laikā, izpelnoties asu ASV prezidenta Baraka Obamas nosodījumu. Viņš republikāņus nosauca par trakiem un bija ļoti liela iespēja, ka līguma neapstiprināšanas gadījumā Obama šim lēmumam uzliks savu veto.
Taču, lai pārvarētu prezidenta veto, katrā no Kongresa palātām tas bija jāapstrīd divām trešdaļām deputātu. Vislielākās bažas radīja tieši Senāts, kur vienošanās pretiniekiem bija jāiegūst 67 senatoru balsis. Tomēr tagad šāda varbūtība vairs nav iespējama, jo Irānas līguma atbalstam savu atbalstu pauduši 34 senatori. Tostarp ir 32 Demokrātu partijas pārstāvji un divi neatkarīgie senatori.
Izšķirošo balsi par labu šim dokumentam devusi Merilendas senatore Barbara Mikulski, kura norādījusi, ka neviena vienošanās nav pilnīga, īpaši attiecībās ar Irānas režīmu. Vienlaicīgi viņa atzinusi, ka Kopējais rīcības plāns ir labākā iespēja, kā atturēt Irānu no kodolieroču iegūšanas.
Lai arī šī tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākām ASV prezidenta Obamas uzvarām, Irānas vienošanās atbalstītāji negatavojas apstāties. Tagad plāns esot savākt vēl septiņas balsis, lai vēl vairāk kavētu lēmuma pieņemšanu un vispār novērstu tā nonākšanu uz balsojumu Senātā.
Taču apstāties negatavojas arī republikāņi, kuru līderi norāda, ka līgumu, kuram iebilst daudzi amerikāņi un vairākums ASV Kongresā, nevar uzskatīt par Baltā nama uzvaru. Pārstāvju palātas spīkers Džons Bēners uzsvēris, ka demokrātiem ir izdevies pārliecināt tikai savus partijas biedrus, turklāt ne visus, tāpēc līdz šī līguma ieviešanai dzīvē vēl tāls ceļš ejams.
Irānas kodolprogrammas vienošanās ir kļuvusi arī par ļoti nozīmīgu sarunu tematu 2016. gada prezidenta vēlēšanu debatēs. Tā, piemēram, Republikāņu partijas prezidenta amata kandidāts Marko Rubio ir solījis, ka ievēlēšanas gadījumā viņš šo bīstamo vienošanos noteikti atcels, bet sankcijas pret Irānu tiks nevis atceltas, bet gan pastiprinātas.
