Dienu pēc ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ceremonijas, miljoniem sieviešu visā Amerikā izgāja ielās, lai piedalītos „Sieviešu gājienā uz Vašingtonu”. Šīs akcijas mērķis bija iestāties par likumdošanu un politiku, kas attiecas uz cilvēktiesībām, tostarp sieviešu tiesībām, imigrācijas reformu, veselības aprūpes reformu, dabisko vidu, rasu vienlīdzību, reliģijas brīvību un strādājošo tiesībām. Protestu vēstījums faktiski tika adresēts vienam cilvēkam – ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš savas kampaņas laikā bija nācis klajā ar neskaitāmiem pret sievietēm vērstiem un aizskarošiem paziņojumiem.
Gājiens uz Vašingtonu kļuva par ASV vēsturē lielāko vienas dienas laikā sarīkoto demonstrāciju.
Taču akcijas rīkotāji ar šo demonstrāciju nav apstājušies, izvirzot plānu sarīkot 10 akcijas 100 dienu laikā. Nākošā lielā protesta akcija „Diena bez sievietes” paredzēta tieši Starptautiskajā sieviešu dienā, 8.martā.
Akcijas rīkotāji norāda, ka viens no galvenajiem mērķiem ir pievērst uzmanību tam, cik lielu ieguldījumu ASV sociālekonomiskajā spēlē sievietes, vienlaicīgi saņemot zemākas algas, saskaroties ar nevienlīdzību, diskrimināciju, seksuālo uzmākšanos un nedrošību par savu darbu. Tāpat tiek uzsvērta arī dažādie pārkāpumi, kuriem tiek pakļauti citas seksuālās orientācijas cilvēki.
Atšķirībā no 21.janvāra „Sieviešu gājiena uz Vašingtonu” šīsdienas protesta akcija varētu būt mazāk redzama.
Sievietes tiek aicinātas paņemt brīvdienu no sava apmaksātā vai neapmaksātā darba.
Tāpat sievietes tiek aicinātas izvairīties no iepirkšanās, ja vien preces netiek iegādātas mazos vai sievietēm, vai minoritātēm piederošos veikalos. Ja nav iespējams pievienoties nevienā no minētajiem veidiem, solidaritātes izrādīšanai akcijas atbalstītāji tiek aicināti vilkt sarkanu apģērbu.
Akcijas norises diena ir izvēlēta apzināti, jo 8.martā, Starptautiskajā sieviešu dienā, tiek rīkots arī Starptautiskais sieviešu streiks.
Kā intervijā Kalifornija štata radiostacijai KGO radio norādīja viena no štata protesta akciju rīkotājām Džoanna Tūrmana, viens no galvenajiem šīsdienas protestu mērķiem ir pievērst sabiedrības uzmanību jau ilgu laiku pastāvošajām problēmām: "Mēs redzam, ka mūsu institūcijas mūs ir pievīlušas. Un tā nav tikai imigrācija – mēs redzam lielu rasu nevienlīdzību, naida noziegumus, labklājības nevienlīdzību. Ilgu laiku šie jautājumi netika ievēroti un tikai aptuveni 10 līdz 15% iedzīvotāji apzinājās, ka ir nepieciešamas sociālās pārmaiņas. Mūsu mērķis ir palielināt cilvēku iesaistīšanos. Tagad pārmaiņu nepieciešamību atzīst jau 35 līdz 40% iedzīvotāju, un cilvēki kļūst arvien aktīvāki.
Tas ir mūsu mērķis – likt cilvēkiem apzināties savu drosmi un spēku un aktīvāk iesaistīties."
Plašas debates sociālajos tīklos izraisīja arī Ziemeļkarolīnas "Chapel Hill-Carrboro City" skolu vadības lēmums atcelt stundas skolās, lai skolotājas arī varētu piedalīties protesta akcijās. Lai arī ļoti liels skaits cilvēku šādu lēmumu novērtējuši atzinīgi, nosaucot to kā labas gribas žestu pret sieviešu personālu, netrūkst arī kritiķu, kuri norāda, ka tagad daudziem vecākiem ir vai nu pašiem jāpaliek mājās, vai par saviem līdzekļiem jāapmaksā bērnu pieskatītāji.
Tāpat kritiķi uzskata, ka nelabvēlīgā situācijā tiek nostādītas sievietes ar zemākiem ienākumiem, kuras vienkārši nevar atļauties pamest darbu. Tieši tāpēc akcijas rīkotāji uzsver, ka protestā aicina piedalīties tikai tos, kuri to var atļauties un kuri nebaidās par iespējamo darba zaudēšanu.
Izdevuma „Los Angeles Times” autore Megana Dauma gan šīsdienas akciju nodēvējusi par „Dienu bez priviliģētas sievietes”, jo
trešdien darbā neizies tikai tās sievietes, kuras var atļauties neiet uz darbu,
kurām ir iespēja savu bērnu aprūpi vai mājas darbus nodot kādam citam un kuras iepērkas veikalos, kas strādā no desmitiem rītā līdz pieciem vakarā.
Nenoliedzami, akcijai „Diena bez sievietes” ir arī politiskais konteksts. Piemēram, daudzi no tiem, kas plāno piedalīties akcijā ASV galvaspilsētā Vašingtonā, ir federālo iestāžu darbinieki, un viņu vidū pastāv bažas par iespējamo darba devēju reakciju. Proti, nav skaidrības par to, kā varētu reaģēt jaunā prezidenta administrācija.
Pēc pagājušajā nedēļā notikušās ASV prezidenta Donalda Trampa uzrunas ASV Kongresam daudzos medijos izskanējuši minējumi par to, ka Tramps varētu kļūt mērenāks. Viena no "Sieviešu gājiena uz Vašingtonu" organizatorēm, pirmās musulmaņu interneta platformas „MPower Change" vadītāja Linda Sarsura gan aicina būt piesardzīgiem.
"Mēs aktivizējamies „Dienai bez sievietes”, lai parādītu prezidentam, kurš turpina uzbrukt mums kā sievietēm tik daudzos mūs satraucošos jautājumos, kas notiks, ja mēs paturēsim naudu savās kabatās. Mums kā amerikāņiem ir jāsāk pieprasīt caurskatāmība. Ir redzamas pirmās fašisma pazīmes – viņš ir iesaistīts gandrīz visā, ko es redzēju Vašingtonas Holokausta muzejā, tāpēc esiet modri. Iepriekš sagatavotu tekstu lasīšana no ekrāna nepadara tevi prezidentālu. Tas atkarīgs no tavām darbībām, un tā ir demokrātija," pauda Sarsura.
Šīsdienas protesta akcijas rīkotājas aktīvi kritizējušas arī Donaldu Trampu atbalstošās konservatīvās sievietes, kuras uzskata, ka politiskā konteksta dēļ viņas šajā pasākumā nav gaidītas. Akcijas rīkotāji gan to noliedz.
Daudzos ASV medijos pēdējā laikā pastiprinājusies arī konservatīvo žurnālistu un ekspertu kritika pret vairākām pasākuma organizatorēm. Visskaļāk tiek kritizēta palestīniešu izcelsmes aktīviste Rasmea Jusefa Odeha. Viņa ieradās ASV 90.gadu vidū, un gandrīz desmit gadus vēlāk pieteikusies ASV pilsonībai. Taču pirms aptuveni četriem, pieciem gadiem atklātībā nonāca informācija par to, ka, ieceļojot ASV, sieviete nav norādījusi savu saistību ar 1969.gadā sarīkotiem terora aktiem Izraēlā. Vienā no šiem uzbrukumiem kādam lielveikalam dzīvību zaudēja divi cilvēki, otrā tika uzbrukts britu konsulātam. Par šiem noziegumiem Rasmea Jusefa Odeha saņēma desmit gadu cietumsodu. 2015.gadā viņa tika atzīta par vainīgu ASV imigrācijas likumu pārkāpšanā, taču šo spriedumu ir pārsūdzējusi.
Kā norāda protesta akciju organizatori, pašlaik ir daudz par agru spriest par to, cik lielu ekonomisko iespaidu varētu atstāt „Diena bez sievietes”, taču aizdomāties liek fakts, ka sievietes veido aptuveni pusi no visa Savienoto Valstu darbaspēka, turklāt tieši sievietes rūpējas par aptuveni 73% no visiem mājsaimniecību izdevumiem.
