Valsts departamenta pārstāve Džena Psaki otrdien preses konferencē atzina, ka ASV uztraucas par vardarbības uzliesmojumu Austrumukrainā, „Krievijas armijas daļas aizvien paliek Ukrainas teritorijā, bet Ukrainas un Krievijas robeža aizvien nav aizsargāta”, vēsta aģentūra „Ukrinform”.
Psaki norādījusi, ka, kopš 5.septembrī panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu, uzbrukumi ukraiņu spēku pozīcijām turpinās, arī Doņeckas lidostas rajonā un Luhanskas apgabalā Popasnajas pilsētā.
„Mēs aicinām Krieviju un separātistus, kurus tā atbalsta, nekavējoties pārtraukt šos uzbrukumus. Mēs arī aicinām Krieviju izvest armijas daļas un bruņojumu no Ukrainas teritorijas,” paudusi Psaki.
Viņa arī uzsvērusi, ka Ukraina turpina ievērot vienošanos par uguns pārtraukšanu un pieturas pie mierīga konflikta atrisinājuma, tāpēc tagad Krievijas varai un separātistiem ir laiks nekavējoties pildīt savas saistības saskaņā ar Minskā panākto vienošanos.
Tikmēr Ukrainas mediji ziņo, ka kaujas pie Doņeckas lidostas turpinājās arī otrdien.
Jau ziņots, ka naktī uz 20.septembri Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus.
Pirms tam Ukrainas parlaments slēgtajā sēdē atbalstījis likumprojektu par īpašu pašpārvaldes statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas paredz ieviest prokrievisko separātistu ieņemtajās zonās vietējo pārvaldi uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī atbrīvot separātistus no atbildības.
Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
