Lai arī Krievijas jūras kara flotes apmēri kopš Aukstā kara laika ir ievērojami samazinājusies, pēdējo gadu laikā Krievijas spēku aktivitāte ir ievērojami palielinājusies. Par to paziņojusi NATO Sabiedroto spēku admirāle un ASV jūras spēku Eiropā un Āfrikā komandiere Mišela Hovarda. Pēc viņas vārdiem, tādas aktivitātes, kādas Krievijas flote veic pašlaik, nav tikušas piedzīvotas Padomju Savienības laikos.
Raķešu aizsardzībai veltītā konferencē nedēļas nogalē Hovarda minējusi tādas darbības kā lidmašīnu bāzes kuģa “Admirālis Kuzņecovs” izvietošanu Vidusjūrā, Patruļu pastiprināšanos Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un Arktikas reģionā, kā arī zemūdeņu kustību Melnajā jūrā un citos reģionos.
Kā norāda Hovarda, Krievijas kara flote tiešām parāda savus globālos apmērus, vienlaicīgi brīdinot par draudiem, ko šādas aktivitātes var radīt NATO dalībvalstīm. Admirāle uzsver, ka dalībvalstis, visticamāk, visvairāk koncentrējas uz tiem reģioniem, kas atrodas tām vistuvāk, iespējams, zaudējot redzējumu par Krievijas aktivitātēm citos reģionos.
Šādā situācijā, Krievijas spēkiem aktīvi pārvietojoties, alianses uzmanība tiek sašķelta un novērsta.
Tāpat Mišela Hovarda norāda, ka Krievijas aktivitātes uz jūras papildina arī pieaugošie kibernoziegumi, kā arī neprofesionālās iznīcinātāju pietuvināšanās ASV un citu sabiedroto kuģiem. No otras puses, admirāle atzīst, ka visas šīs darbības ir veicinājušas NATO dalībvalstu aizsardzības spēju palielināšanos, nosūtot skaidru signālu par NATO spēku un apņēmību. Īpaši atzinīgi tiek novērtēts nesenais Vacijas un Norvēģijas noslēgtais līgums par jaunu sadarbības līgumu zemūdeņu būvēšanā, vienlaicīgi paužot cerību, ka arī citi Eiropas partneri nākotnē veiksmīgāk apvienos savus resursus.
Tikmēr pati Krievija jau šī gada jūlijā gatavojas nākt klajā ar jauno valsts bruņojuma politiku laika posmam no 2018. līdz 2025.gadam. Sākotnēji šis periods bija plānots jau no 2016.gada, taču, ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli, tika pieņemt lēmums termiņu par diviem gadiem novirzīt. Gada sākumā izdevums “Vedomosti” ziņoja, ka militārās sfēras pārstāvji programmas īstenošanai bija pieprasījuši 55 triljonus rubļu, taču finanšu ministrija ir gatava šim mērķim atvēlēt ne vairāk kā 12 triljonus rubļu jeb aptuveni 206 miljardus eiro.
Kā ziņo "RIA novosti", atsaucoties uz žurnāla “Bruņojuma eksports” galveno redaktoru Andreju Frolovu, tieši kara flote nākamajā plānošanas periodā varētu saņemt vismazāko finansējumu, jo iepriekšējā posmā tas bijis proporcionāli vislielākais. Visticamāk, atomzemūdeņu celtniecības tempi saglabāsies, bet aviācijas kuģu un jaunās paaudzes eskadras mīnu kuģu nonākšana apritē var aizkavēties. Citi eksperti pieļauj, ka ir maz ticams, ka tiks samazināts finansējums Arktikai domātu karakuģu būvniecībai, jo šis reģions ir īpaši nozīmīgs gan ģeopolitiskajā, gan ekonomiskajā ziņā.
Nereti tiek norādīts, ka liela daļa no Krievijas bruņojuma sāk novecot, taču
Krievijas aizsardzības eksperti ir izvirzījuši mērķi līdz 2020.gadam panākt, lai bruņotajos spēkos 70% būt mūsdienu tehnoloģijas.
Vienlaicīgi gan tiek uzsvērts, ka prioritāte joprojām būs kodolatturēšanas un gaisa un kosmiskās aizsardzības iekārtām.