Veselības aprūpes pakalpojumi Bulgārijā ir samērā lēti, kvalitāte pieklājīga, un nav arī jāgaida pārāk ilgi, lai tiktu pie speciālista uz konsultāciju. Tāpēc ir izdevīgi ciemošanos dzimtenē apvienot ar vizīti pie daktera.
Vietējie joko, ka emigrants skaitās pārticis, ja nebrauc uz mājām ārstēties vai labot zobus.
Bulgārus ārzemēs nosacīti varētu dalīt trijās grupās - vieni, kas jau ilgstoši uzturas svešumā, veiksmīgi realizējušies savā profesijā un maksā mītnes zemē visus nodokļus, tai skaitā arī veselības apdrošināšanu.
Otrajā grupā ir tie, kas atstājuši dzimteni uz laiku, lai strādātu vai mācītos, taču plāno kādreiz tomēr atgriezties. Trešie ir ar diezgan neskaidru sociālo statusu, kuri arī Bulgārijā raduši dzīvot no sociālajiem pabalstiem un turpina to darīt arī emigrācijā.
Ar pirmajām divām grupām veselības aprūpes sistēmai īpašu problēmu nav. Saskaņā ar Eiropas Komisijas direktīvām Eiropas Savienības pilsoņi var ārstēties jebkurā valstī pēc izvēles, bet veselības apdrošināšanas iestādes sedz ārstēšanos atbilstoši noteiktajiem tarifiem, kā arī izsniedz visus nepieciešamos dokumentus.
Statistika rāda, ka par vienu un to pašu ārsta pakalpojumu Bulgārijā ir jāmaksā divas līdz pat piecas reizes lētāk, nekā, piemēram, Vācijā, Lielbritānijā vai pat Latvijā.
Ciemojoties dzimtenē, "ārzemju bulgāri" visbiežāk dod priekšroku maksas slimnīcām un poliklīnikām, nevis valsts iestādēm, kur nereti ir rindas, aparatūra ir novecojusi. Tas gan ir dārgāk, taču ienākumi atbraucējiem parasti ir jūtami lielāki, un viņi to var atļauties. Vēl jo vairāk tāpēc, ka no šī gada stājās spēkā arī virkne normatīvo aktu, kas atvieglo medicīniskās palīdzības saņemšanu ārzemēs dzīvojošiem pilsoņiem.
Daudzas privātās klīnikas Sofijā un citās pilsētās piedāvā speciālus vaučerus noteiktām procedūrām, ko var iegādāties arī internetā - tā vietā, lai lauzītu galvu, kādas dāvanas vai suvenīrus izvēlēties, mājās palikušos radus var iepriecināt ar kādu metālkeramikas kronīti, sirdsdarbības pārbaudi vai pat lāzera liposakciju par puscenu.
Vasaras mēneši ir peļņas laiks ne tikai tūrisma biznesā, bet arī medicīnā, kas ir neizbēgami, ņemot vērā, ka viena no galvenajām veselības aprūpes problēmām ir hroniskā līdzekļu nepietiekamība.
Valstī ir gandrīz miljons iedzīvotāju, kas palikuši ārpus apdrošināšanas sistēmas, tai skaitā aptuveni 460 000 ilgstošo bezdarbnieku, kuriem ir tiesības tikai uz neatliekamo palīdzību, kā, piemēram, infarkta vai insulta gadījumā. Taču tāda pacienta ārstēšanu Slimo kase nesedz, un slimnīcu parādi turpina augt.
Pēdējos gados nomainījušies vairāk nekā desmit veselības aizsardzības ministru, taču izeja no situācijas joprojām nav atrasta.
Pirms kāda laika bija pat ideja atņemt neapdrošinātajiem pilsoņiem personas dokumentus. Arī tagadējais ministrs Petrs Moskovs ir pārliecināts, ka tieši viņa gatavotā reforma atrisinās nozares problēmas, nodrošinās augstu medicīnisko pakalpojumu kvalitāti, veicinās moderno tehnoloģiju ieviešanu, un ārstēties Bulgārijā būs izdevīgi visiem.
"Ja līdz šim mūsu pilsoņi brauca ārstēties uz ārzemēm un maksāja par visu no savas kabatas, tad nākotnē situācija būs pilnīgi citādāka. Varbūt ne tik ātri, kā mums gribētos, bet procesi attīstās pareizā virzienā," uzskata Moskovs.
Neraugoties uz ministra optimismu, Augstākā Administratīvā tiesa nupat atcēla kārtējo valdības priekšlikumu veselības aizsardzības jomā - jauno neatliekamās medicīniskās palīdzības standartu. Izrādījās, ka visā valstī nav nevienas ārstniecības iestādes, kas varētu to izpildīt.
Speciālisti uzskata, ka līdzīgs liktenis būs arī pirkstu nospiedumu identifikatoriem, kuru mērķis ir sekot, vai konkrētais pacients ir apdrošināts un tiesīgs izmantot Slimo kases pakalpojumus, un ko šonedēļ eksperimentāli ieviesa piecās slimnīcās.
