Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvuši kandidāti, kas pārstāv kardināli pretējas politiskās pozīcijas – proeiropeisks liberālis Emanuels Makrons un protekcionisko nacionālismu pārstāvošā Marina Lepēna. Tas liecina par būtisku noslāņošanos Francijas sabiedrībā.
“Ir tie, kuri saprot, ka bez nopietnām reformām Francija netiks uz priekšu un nevarēs panākt Vāciju. Savukārt otra puse saskata, ka ekonomiskās problēmas nav pašu radītas, bet tās izriet no globalizācijas, kuru uzspiež Eiropas Savienība,” skaidro Austers.
Viņš atzina, ka vēlēšanu otrās kārtas rezultātus prognozēt ir grūti, jo ir pārāk daudz nezināmo. Turklāt jārēķinās ar Krievijas iespējamo iejaukšanos.
Tajā pašā laikā pētījumi liecina, ka Francijas iedzīvotāji ir spējīgi domāt kritiskāk nekā ASV vēlētāji. “Un izmantojot sociālos tīklus, balstās uz kvalitatīvāku informāciju, nevis muļķībām, ar kurām mēdz dalīties cilvēki Amerikas Savienotajās Valstīs,” sacīja pētnieks.
Tikmēr Lepēnas pozīcijas stiprina cilvēku bailes no terorisma, tomēr pirmajā kārtā tas nav spēlējis izšķirošo lomu.
Eksperts: Cīņa vēl būs sīva
Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā būs sagaidāma tikpat liela vai pat lielāka vēlētāju aktivitāte, salīdzinot ar pirmo kārtu, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Universitātes asociētais profesors, ārpolitikas eksperts Ojārs Skudra.
Turklāt cīņa starp diviem kandidātiem gaidāma ļoti sīva, jo pirmās kārtas rezultāti vēl neļauj apgalvot, ka Makrons gūs uzvaru, lai gan par viņu savu balsi atdeva visvairāk vēlētāju.
Būtiski, ka pašlaik nav īsti skaidrs, ko darīs radikāli kreisais Žans Luks Melanšons – par kuru no kandidātiem otrajā kārtā viņš aicinās balsot. Viņa nostāja nevarētu izšķirt vēlēšanas, taču tam varētu būt vērā ņemama nostāja, norādīja Skudra.
Ziņots, ka pirmajā Francijas prezidenta vēlēšanu kārtā visvairāk balsu ieguvuši galēji labējās Nacionālās frontes kandidāte Marina Lepēna un centriskais Emanuels Makrons, kuri turpinās cīņu vēlēšanu otrajā kārtā 7.maijā. Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā piedalījās 11 kandidāti.
