• Pirmdiena, 2017. gada 27. marts
  • Vārda diena: Tālrīts, Gustavs, Gusts
Rīgā 0°C, -- vējš 0m/s

Ārpolitikas pētnieks Austers: Māstrihtas līgumā jau bija pamati mūsdienu ES problēmām

Ieteikt šo rakstu

6 komentāri | Ārzemēs

Šonedēļ apritēja 25 gadi, kopš tika parakstīts Māstrihtas līgums. Tas ielika pamatu mūsdienu Eiropas Savienībai (ES), ciešākai integrācijai, kā arī vienotajai valūtai – eiro. Taču Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers norāda, ka šis līgums zināmā mērā arī lika pamatus tām problēmām, ar kurām Eiropas Savienība sastopas mūsdienās.

Ārpolitikas pētnieks Austers: Māstrihtas līgumā jau bija pamati mūsdienu ES problēmām Raksta rediģēšana

Pirms 25 gadiem Eiropas Kopienas sastāvā bija 12 valstis, kuru līderi līgumu parakstīja 1992.gada 7.februārī Nīderlandes pilsētā Māstrihtā. Gadu vēlāk tas stājās spēkā. Tolaik noskaņojums bija cerību pilns, varbūt pat eiforisks. Bet tagad - 25 gadus vēlāk – Eiropas Savienība nonākusi eksistenciālu izaicinājumu priekšā. Pēdējo gadu krīzēm nu pievienojies “Brexit”, kad viena no Māstrihtas līguma parakstītājvalstīm Lielbritānija gatavojas izstāties no kopienas.  

Austers intervijā Latvijas Radio pauda, ka  pirms 25 gadiem bija “pozitīvais vilnis”, taču jau līguma tapšanas laikā likti pamati problēmām, kuras mēs redzam šodien - pats līgums iezīmēja sākumu vēlmei ierobežot ES pārnacionālo institūciju nozīmi lēmumu pieņemšanā, nosakot, ka Eiropas Komisijai būtu teikšanā tikai ekonomiskajos jautājumos, bet ārlietas būtu ārpus tās kompetences.

Līgums arī lika pamatus vairāku ātruma Eiropai,  jo dažas valstis saņēma atkāpes un izņēmumus. Un tas arī  bija solis, lai izveidotu monetāru savienību pirms īstas ekonomiskās savienības, kas nav pareizs ceļš, norādīja pētnieks.

Viņš sprieda, ka šodienas eirozonas problēmas saistītas tieši  ar to, turklāt valstis šādai ciešākai ekonomiskajai savienībai nav gatavas, un tam ir dabisks šķērslis - valstis ir atšķirīgas, tautsaimniecības atšķiras, ekonomikas modeļi ir atšķirīgi.
 

Komentāri (6)

un

Kas tieši šo cilvēku padara par ES ārpolitikas ekspertu? Vai tas ir darbs trīs darbinieku institūtā vai kāda praktiskā darba pieredze, vai vienkārši vaimanoloģijas prakse?

,

Laikam iedomājas sevi par milzīgu ES lietu pārzinātāju tāpēc, ka savulaik pastrādāja Latvijas pārstāvniecībā ES un ir pamuļļājies pa ES iestāžu gaiteņiem.

Pētnieki pareģoja arī,

ka Brexit nebūs :P

par ko ir šis raksts?

vai pasūtījuma raksts? No kuras puses vējš pūš, ja ņem vērā nosacījumu, ka stiprai Eiropai ir daudzi pretinieki? Divi lielālie pretinieki ir divas impērijas: asv un krievija.

Melnais kvadrāts

ES pastāv simbiozē ar NATO un ASV.

tvēruma

kas te jauns ? Par ko tad te jāraksta? Provnces atskārumi

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Komentēt vari arī ar savu draugiem.lv vai Facebook profilu!

Atlikušo simbolu skaits: 1000