2010. gadā Armēnija un Eiropas Savienība aizsāka sarunas par asociācijas līguma noslēgšanu. Tās bija plānots pabeigt 2013. gada novembrī Viļņā notikušajā Austrumu partnerības samitā, taču tikai dažus mēnešus pirms šī notikuma Armēnija paziņoja par asociācijas sarunu pārtraukšanu un pievienošanos Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas veidotajai Eirāzijas ekonomiskajai savienībai no šī gada 2. janvāra.
Pēdējā gada laikā Ukrainas konflikta dēļ Armēnijas attiecības ar Krieviju ir ievērojami pasliktinājušās. Lai arī attiecības joprojām tiek uzskatītas par visai draudzīgām, Armēnijas ārlietu ministrs Edvards Nalbandjans šonedēļ Briselē notikušajā Eiropas Savienības un Armēnijas sadarbības padomē paziņoja, ka Erevāna arī turpmāk meklēs ciešākas sadarbības veidus ar Eiropu.
"Pašlaik mums ir diskusijas par mūsu turpmākos sarunu apmēru un likumīgo bāzi. Es apstiprinu, ka tā ir mūsu stingra apņemšanās padziļināt mūsu visaptverošo sadarbību, ko mēs esam veidojuši pēdējo gadu laikā visās iespējamās sfērās un virzienos, taču pievēršot arī pienācīgu uzmanību mūsu saistībām arī citos integrācijas formātos," saka Nalbandjans.
Jau neilgi pēc Armēnijas lēmuma pievienoties Eirāzijas Savienībai, Eiropas amatpersonas paziņoja, ka abās organizācijās īsti atrasties nav iespējams. Jau toreiz aizsākās diskusijas arī par to, ka katrai no Austrumu partnerības programmas dalībvalstīm varētu piemērot atsevišķus sadarbības noteikumus.
Kā norādījis ES prezidējošās valsts Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, šādus jaunus noteikumus varētu izstrādāt jau šogad Rīgā gaidāmajā Austrumu partnerības samitā.
Vienlaicīgi ministrs noraidīja apgalvojumus, ka Eiropas Savienība būtu iesaistīta cīņā par Armēniju. "Eiropas Savienība ne ar vienu nesacenšas ne par Armēniju, ne par kādu citu Austrumu partnerības valsti. Mēs to esam vairākkārt uzsvēruši.
Mēs ar mūsu armēņu kolēģiem esam runājuši par šīm īpašajām attiecībām, Armēnijai esot Eirāzijas Savienībā un vienlaicīgi saglabājot īpašās attiecības ar Eiropas Savienību. Mēs esam gatavi strādāt gan pirms Rīgas samita, gan pēc tā, lai radītu tādas attiecības, kas varētu būt par labu piemēru tam, kā, esot vienā savienībā, ir iespējams veiksmīgi sadarboties ar otru," saka Rinkēvičs.
Savukārt Eiropas Savienības paplašināšanās un kaimiņu politikas komisārs Johanness Hāns paudis pārliecību, ka par pamatu jaunajam līgumam ir jākalpo līdzšinējām asociācijas sarunām. "Manuprāt, ir nepieciešams pēc iespējas labāk izmantot jau eksistējošos instrumentus, piemēram, asociācijas līgumu, par kuru mēs ilgi runājām un jau bijām vienojušies. Protams, ka tas ir jāpielāgo jaunajiem apstākļiem, taču politiskā sarunu daļa būtu jāsaglabā. Ja tālāk jau runājam par sadarbības līguma nosaukumu – to varēs izlemt vēlāk, ņemot vērā sarunu saturu un panāktos rezultātus," saka Hāns.
Runājot par Armēnijas līdzšinējiem sasniegumiem, Eiropas Savienības pārstāvji atzīst, ka politisko un sociālo reformu jomā Armēnija ir panākusi progresu, taču nepieciešams paātrināt reformas, piemēram, demokrātijas un likuma varas jomās, cīņā pret korupciju, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanā, kā arī konstitucionālajā un tieslietu jomā. Lai sasniegtu šos mērķus, Eiropas Savienība Armēnijai laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam izlēmusi piešķirt 140 līdz 170 miljonus eiro.
