15 mēnešus pēc savas valdības demisijas enerģētisko protestu rezultātā GERB ( Pilsoņi par Bulgārijas demokrātisku attīstību) ir gatavi atgriezties pie varas uz balta zirga. Visas aptaujas liecina, ka partija ir nodrošinājusi sev vismaz 30% balsu - iespaidīgs rezultāts, taču diez vai būs pietiekams, lai izveidotu patstāvīgu valdību vai sliktākajā gadījumā stabilu koalīciju.
Pēc bijušā un, visticamāk, arī nākamā valsts premjerministra Boiko Borisova domām, krīzes situācijā, kad valstij nepieciešama stabilitāte, mazākuma kabinets nav labākais variants.
„Domājiet patstāvīgi un balsojiet par tiem, kas jums nemelo. Man vara nav pašmērķis, jo būs jāpieliek milzīgas pūles, lai izvilktu valsti no purva,” sacīja Borisovs.
Sociālistiskā partija, kas pēdējos mēnešos jūtami zaudējusi savu piekritēju atbalstu un reāli var rēķināties ar 18 līdz 19 procentiem balsu, starp savām prioritātēm min plakanā nodokļa atcelšanu, vairāk līdzekļu izglītībai un veselības aprūpei, kā arī reformu pensiju sistēmā. Vēlēšanu kampaņas gaitā partijas priekšsēdētājs Mihails Mikovs akcentēja nepieciešamību pēc tādas politikas, kas ļautu attīstīt rūpniecību un atklāt jaunas darbavietas.
„Koalīcijas “BSP – Kreisā Bulgārija” mērķis ir taisnīgāka attieksme pret cilvēku. Tas nozīmē augstāku dzīves līmeni, gāzes vada “Dienvidu straume” celtniecību, un mēs neesam atteikušies arī no AES “Belene” būves,” pauda Mikovs.
Ar aptuveni 14,5% piekritēju jaunajā parlamentā būs pārstāvēta liberālā partija - DPS (Kustība par tiesībām un brīvībām), kas tradicionāli balstās uz etnisko turku un romu balsīm. DPS nekad patstāvīgi nav veidojusi kabinetu, taču pēdējos 10 gados dažādās kombinācijās ir piedalījusies valsts pārvaldē un bez šaubām centīsies saglabāt savu līdzsvarotāja lomu arī turpmāk.
Ceturtā gandrīz drošā parlamenta dalībniece ar saviem 6% balsu ir jaunizveidotā “Bulgārija bez cenzūras”, kura debitēja Eiroparlamenta vēlēšanās maijā un sevi reklamē kā vienīgo reālo opozīciju GERB politikai.
Tuvākajās dienās Bulgārija gatavojas bloķēt robežu ar Turciju, lai nepieļautu tā saukto “vēlēšanu tūrismu”, kad pilsoņi ar dubultpilsonību balso ar vienu pasi Turcijā, ar otru – Bulgārijā. Starp citu, šajās vēlēšanās darbosies 427 iecirkņi 59 valstīs, kas ir sava veida rekords, jo Eiroparlamenta vēlēšanās maijā to bija tikai 168. Visvairāk iecirkņu būs Turcijā – 136, kā arī ASV, Anglijā un Spānijā - valstīs, kurās kompakti dzīvo lielas bulgāru kopienas.
Vissīvākā būs cīņa starp mazākajām partijām, kuru piekritēju skaits svārstās ap 4% balsu, kas ir nepieciešami, lai iekļūtu parlamentā. Pastāv iespēja, ka tajā būs pārstāvētas pat veselas divas nacionālistiskas formācijas, kas savstarpēji necieš viena otru. Jebkurā gadījumā, dažas dienas pirms izšķirošās spēku pārbaudes nākamā parlamenta sastāvs ir diezgan neskaidrs un dialoga iespējas – problemātiskas.
Zīmīgi, ka pēc „Gallup International” aptaujas septembra beigās 7% no bulgāriem ir pesimisti attiecībā par valsts nākotni pēc 5.oktobra vēlēšanām, 26% ir optimisti, bet vairāk nekā puse uzskata, ka nekas nemainīsies.
