Lāčplēša diena Londonā tika atzīmēta “Daugavas Vanagu Fonda namā Londonā ar Edvīna Šņores filmas „Nezināmais karš. Baltijas pretošanās” noskatīšanos, kas stāsta par Baltijas valstu partizānu pretestību pēc Otrā pasaules kara. Pirms filmas uzrunu teica jaunā Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Baiba Braže, tika iedegtas svecītes.
„Mēs esam cīnītāju tauta. Mēs neesam ne vaimanātāju tauta, ne čīkstētāju. Mēs esam cīnītāju tauta un uzvarētāju tauta,” uzsvēra vēstniece.
Pēc filmas noskatīšanās bija iespēja uzdot jautājumus arī pašam filmas režisoram, kurš bija speciāli ieradies no Latvijas. Bija sanācis kupls skatītāju pulks, nācās meklēt papildus krēslus, taču arī stāvvietu visiem nepietika.
„Daugavas Vanagu” valdes priekšsēža vietnieks Aivars Sinka atzīst, ka “no vienas puses mēs uzaugām Rietumos, Latvija bija tikai tāds atsevišķs sapnis, tādēļ šādi momenti mums ir ļoti īpaši”. Un tagad, kad Latvija 25 gadus ir neatkarīga, tagad apstākļi ir pavisam citādāki, cilvēki atbraukuši no Latvijas šeit dzīvot, bet Lāčplēša dienā domas vēl joprojām ir ar Latviju, kas notiek tur šovakar, lāpu gājiens un svecīšu dedzināšana.
Filmu noskatīties bija ieradušies arī cittautieši, kuri interesējas par Latviju un tās vēsturi.
Britu vēsturnieks, grāmatas „Pa stāvu liesmu debesīs” autors Filips Rufs atzīst, ka šo filmu vajadzētu redzēt visiem, tā ir ļoti svarīga kopš Donalda Trampa ievēlēšanas par ASV prezidentu, jo tas ir ļoti bīstami - vai Latvijas vēsture atkārtosies, un ASV ar Trampu priekšgalā varētu izlemt ļaut Latvijai tikt galā pašai.
“Tādēļ ir ļoti svarīgi atcerēties Latvijas mežabrāļus, arī viņu kļūdas, ne tikai viņu varoņdarbus,” norāda Rufs.
Arī briti 11.novembrī piemin savus kritušos, viņu simbols ir sarkana magone.
“Britiem, tā kā daudziem Eiropā 11.novembris ir par 2018.gadu, kad beidzās pirmais pasaules karš, un tad atceras kritušos, it kā pļavās, tur kur bija 1.pasaules kara tranšejas, pēc tam sāka augt magones, un tad tas bija pieņemts tā kā tāds simbols,” stāsta Sinka.
Briti šajā dienā plkst. 11 visā valstī ietur 2 minūšu klusuma brīdi, taču, tā kā tā ir darbadiena, tad tradicionāli sekojošajā svētdienā gaidāmi galvenie kritušo piemiņas pasākumi.
“Mēs arī darbā ieturam klusuma brīdi, un tas tā interesanti rezonējas, un es tajā pašā laikā varu aizdomāties par latviešu karavīriem, latviešu strādniekiem, kas tieši tajā pašā laikā, aptuveni pirms 100 gadiem tika arī formēti, tieši 100 gadus atpakaļ tie bija tie pirmie cilvēki, kas izveidoja Latviju,” atzīst programmētājs Dāvis Viļums.
Tautieši ir domājuši par iespēju Lāčplēša dienā ieviest arī sveču dedzināšanas tradīciju, taču diemžēl britu ugunsdrošības noteikumi to neatļauj.
