Laikā, kad Eiropas Savienībā saistībā ar karadarbību Ukrainā atkal aktualizēts jautājums par vienotu Eiropas armiju, Arābu līga saistībā ar karadarbību Jemenā un citās reģiona valstīs jau apstiprinājusi tās izveidošanu. Lai cīnītos pret reģionā pastāvošajiem draudiem, kas lielākoties saistīti ar islāma ekstrēmistu ideju un kaujinieku ietekmes izplešanos, tiks izveidota vienota jaunas arābu armijas komandstruktūra, kas drīzumā lems par to, kas to veidos un kādi tai būs uzdevumi.
Pagaidām nav zināms, cik no 22 Arābu līgas dalībvalstīm šajā projektā piedalīsies, taču Ēģipte, kurai ir lielākā un spēcīgākā arābu pasaules armija, jau paziņojusi, ka spēkus varētu veidot aptuveni 40 000 elitāru vienību karavīri, kurus atbalstīs iznīcinātāji, karakuģi un bruņutehnika.
Pagaidām arī netiek apstiprināts, vai šie spēki varētu tikt izmantoti, lai palīdzētu Jemenas likumīgajai valdībai, kura cīnās ar faktiski valsts apvērsumu realizējušiem šiītu nemierniekiem jeb tā sauktajiem husītiem.
Tomēr domājams, ka tieši šis konflikts varētu būt pirmais pārbaudījums jaunajai armijai. Pagaidām gan Arābu līgas sanāksmes laikā vien apstiprināts, ka tiks turpināta šiītu nemirnieku pozīciju bombardēšana, ko Saūda Arābijas vadībā realizē desmit valstis.
"Arābu pasaules izaicinājumi kļuvuši skaidri - Jemena stāv bezdibeņa malā, visi miermīlīgie risinājumi ir izsmelti, lai izbeigtu husītu apvērsumu un atjaunotu leģitimitāti. Tāpēc uzlidojumi turpināsies, līdz husītu bruņotie grupējumi neatkāpsies un nenoliks ieročus," norāda Arābu līgas ģenerālsekretārs Nabils Erabi.
Jemena pēc valsts ziemeļu un dienvidu daļas apvienošanas 1990.gadā pārdzīvojusi virkni asiņainu pilsoņu konfliktu, pēdējais no kuriem aizsākās Arābu pavasara laikā, kad savu amatu bija spiests pamests valsti faktiski 33 gadus valdījušais autoritārais līderis Abdulla Salehs. Tiek uzskatīts, ka tieši viņš varētu stāvēt aiz jaunākā pēdējā gada laikā notikušā apvērsuma galvaspilsētā Sanā, jo viņa lojālisti pievienojušies nemierniekiem.
Uz Arābu līgas sanāksmi Sarmelšeihā viņš gan bija ieradies, lai lūgtu pārtraukt ofensīvu pret nemiernieku pozīcijām un turpināt risināt konfliktu politiskā un diplomātiskā ceļā: "Mani mīļie brāļi, Jemenā pašlaik notiek traģēdija. Lūdzu, nepadariet situāciju vēl sliktāku, ņemot vērā to, ko mēs esam pārdzīvojuši pēdējos četrus gadus. Četrus sausuma, bada un baiļu gadus."
Pretējās domās ir 2012.gadā ievēlētais Jemenas prezdients Abd-rabuhs Mansurs Hadi, kuram nācās bēgt no galvaspilsētas. Viņš šiītu nemierniekus nosaucis par Irānas pakalpiņiem un vainojis Irānu jaunāko nemieru izraisīšanā un finasnēšanā. Husītu līderi uz to atbildējuši, ka viņš pats savukārt esot Saūda Arābijas un ASV pakalpiņš, solot nenolikt ieročus un neatstāt galvaspilsētu par spīti uzlidojumiem.
