Ceturtdien visi septiņi Lietuvas prezidenta amata kandidāti piedalījās televīzijas debatēs. Līdz ar iekšpolitiskajām problēmām Grībauskaite vērsa uzmanību arī uz ārpolitiskajām aktualitātēm.
„Gribu paust prieku par to, ka, tuvākajā nākotnē pabeidzot sašķidrinātās gāzes termināli, Lietuva nodrošinās enerģētisko neatkarību. Visa Eiropa ir greizsirdīga. Mēs ļoti laicīgi pieņēmām lēmumu. Redzot, kas notiek ar mūsu kaimiņiem, šī atkarība no Krievijas enerģijas kļūst nedroša valstij. Visas valstis cenšas to mazināt,” sacīja Grībauskaite.
Par Grībauskaiti savu balsi aprīlī bija gatavi atdot teju 47% respondentu, kas ir par 6% vairāk nekā martā. Tikmēr pārējie kandidāti no pašreizējās valsts vadītājas stipri atpaliek. Par Darba partijas kandidātu Seima deputātu Arturu Paulausku balsot gatavi 10,5% aptaujas dalībnieku, bet par sociāldemokrātu partijas kandidātu Eiropas Parlamenta deputātu Zigmantu Balčīti – 9,9%.
Par augsto valsts amatu sacentīsies arī kolorītais Viļņas mērs Artūrs Zuoks un Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas priekšsēdētājs eiroparlamenta deputāts Valdemārs Tomaševskis. Lietuvas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 11.maijā, bet, ja būs nepieciešama otrā kārta, tā notiks vienlaikus ar Eiropa Parlamenta vēlēšanām 25.maijā.
