Apiņa cerības tikt līdz frontes līnijai ātri tika sagrautas, ar kolēģiem ārstiem viņš tikās Dņepropetrovskas slimnīcā. Kopš sākusies kara darbība, šejienes mediķi uzņem pacientus no visas apkaimes.
„Dņepopetrovskā ierodas diabēta pacienti, brauc hemodialīozes pacienti un pat tās sievietes, kuru vīri karo prokrieviskajos spēkos, nāk šurp, pie formāla ienaidnieka,” LTV Raidījumam „Panorāma” stāstīja Apinis, norādot, ka viņi meklē glābiņu, meklē siltumu, pārtiku.
Vērojot tos medicīnas līdzekļus, kas ir Ukrainas karavīru rokās, viņam radies iespaids, ka cilvēki vienkārši paņēmuši aptieciņu no sava auto un devušies uz fronti.
Kritušo proporcija pret ievainotajiem ir viens pret 3,8, kas liecina, ka separātistu mērķis ir radīt ekonomiskos zaudējumus. Ļoti daudz cilvēku ar amputētām kājām, izskatās, ka cilvēki apzināti ievainoti, ir sprādzienu ievainojumi,” atcerējās Apinis.
„Ievainojumi ir ļoti dīvaini, mazas metāla bumbiņas pa visu ķermeni, degušas brūces. [..] Ļoti daudz amputāciju,” stāstīja Apinis.
Tajā pašā laikā slimnīcas saņem lielu atbalstu.
„ Viņiem cilvēki nes un ziedo, katru dienu ēdiena ir vairāk, nekā slimnieki var apēst. Pērk dakteriem bruņu vestes,” stāstīja Apinis.
Viņš gan secināja, ka Eiropas sūtītā humānā palīdzība ir novecojusi. Un karotāji būtu pelnījuši saņemt daudz mūsdienīgākus pretsāpju zāles un pārsiešanas līdzekļus.
Jau vēstīts, ka pēc martā notikušās Krimas aneksijas aprīlī Ukrainas austrumu reģionos aktivizējās prokreiviskie separātisti, kuri pasludinājuši neatkarību un pat rīkojuši referendumus par atdalīšanos no Ukrainas. Kijeva viņus dēvē par teroristiem un aprīļa nogalē sākta pretterorisma operācija. Lai gan Krievija oficiāli noliedz atbalstu separātistiem, daudzi pierādījumi liecina par pretējo. Arī Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju nav devušas cerēto rezultātu, un augusta nogalē, saskaņā ar Kijevas sniegtajām ziņām, Krievijas armijas regulāras daļas iebruka Ukrainā.
