Vienošanās par pasaules lielākā jūras rezervāta izveidošanu panākta pēc gadiem ilgām sarunām, kurās iesaistītas 24 valstis un Eiropas Savienība (ES). Priekšlikumu virzīja Jaunzēlande un ASV.
Galīgā noruna visu iesaistīto pušu starpā panākta sarunās Austrālijas pilsētā Hobārtā, pēc kurām Jaunzēlandes ārlietu ministrs Marijs Makalijs paziņoja, ka vienošanās sabalansē jūras aizsardzības, ilgspējīgas zvejas un zinātniskās pētniecības intereses. Krievija līdz šim bija pēdējā valsts, kurai bija iebildumi, bažījoties par zvejas tiesībām.
Rezervāts tiks izveidots Rosa jūrā pie Antarktīdas nākamgad.
Rezervāta platība būs vairāk nekā pusotrs miljons kvadardākilometru, kas aptuveni atbilsta Vācijas, Francijas un Lielbritānijas kopējai platībai.
Trijās ceturtdaļās šīs platības būs pilnībā aizliegts zvejot. Kompromiss paredz, ka atlikušajā Rosa jūras rezervāta daļā būs īpašas zonas, kurās varēs zvejot zinātniskās pētniecības nolūkos.
Saskaņā ar vienošanos, rezervāts būs pasargāts no komerciālās zvejas 35 gadus – termiņš, ko vienošanās gadījumā varēs pagarināt.
Rosa jūra ir viena no pēdējām neskartajām jūras ekosistēmām pasaulē un ir daļa no Dienvidu jeb Antarktīdas okeāna. Tajā mīt vairāk nekā 10 000 sugu, tostarp lielākā daļa pasaules pingvīnu un vaļu, tāpat arī Antarktikas mencas. Tai ir ļoti svarīga loma, lai pētītu jūras ekosistēmu funkcionēšanu un izprastu klimata izmaiņu ietekmi uz okeānu.
Vides aizsardzības organizācijas vienošanos slavēja kā nozīmīgu, norādot, ka Rosa jūrā atrodama viena no pasaules neskartākajām jūras ekosistēmām, un šī pirmā reize, kad tik liela mēroga jūras rezervāts izveidots starptautiskajos ūdeņos.
Vides aizstāvji cer, ka Rosa jūras rezervāts būs pirmais no citām līdzīgām dabas aizsardzības zonām starptautiskajos ūdeņos. Piemēram, Austrālija un Francija virza priekšlikumu līdzīgu lielu rezervātu izveidot Austrumantarktikā.
Sarunas par Rosa jūras rezervātu ilga vairākus gadus. Ķīna savu piekrišanu deva pērn, bet Krievija kā pēdējā kompromisa norunai piekrita tikai tagad. Maskava iepriekš bija paudusi bažas par zvejas tiesībām.
Antarktikas jūras dzīvo resursus saglabāšanas komisijā, kas pieņēma lēmumu par rezervāta izveidošanu, ietilpst 25 locekļi, starp kuriem ir Krievija, Ķīna, ASV un Eiropas Savienība, un lēmuma pieņemšanai bija nepieciešams vienbalsīgs atbalsts. Antarktikas ūdeņos saduras gan pasaules valstu ekonomiskās, gan ģeopolitiskās intereses.
