Savukārt ASV prezidents Baraks Obama pirmdien nāks klajā ar plānu par kaitīgo izmešu daudzuma nozīmīgu samazināšanu ASV, kas aiz Ķīnas rada otro lielāko oglekļa dioksīda izmešu daudzumu pasaulē. Ogļu ieguves un enerģētikas sektora pārstāvji Obamas plānu gan kritizē un sola pret to cīnīties.
Obama pats to nodēvējis par „lielāko un vissvarīgāko soli,” ko ASV ir spērušas, lai cīnītos pret klimata izmaiņām. Baltais Nams publicēs galējo versiju stratēģijai, kas nosaukta „Amerikas Tīrās enerģijas plāns”. Tajā ietverts vides aizsardzības noteikumu kopums, kas koncentrēsies uz ASV esošajām spēkstacijām, pirmo reizi nosakot oglekļa dioksīda izmešu limitu. Saskaņā ar plānu elektrostacijām līdz 2030.gadam būs par 32% jāsamazina CO2 izmešu apjoms, salīdzinot ar 2005.gada rādītājiem.
ASV rada otro lielāko apjomu oglekļa dioksīda izmešu pasaulē aiz Ķīnas. ASV tieši elektrostacijas rada aptuveni 40% CO2 izmešu.
Šis ir plāns, ko Obama cer atstāt mantojumā pēc savas prezidentūras noslēguma nākamgad, un tas ASV arī dos vairāk pamata aicināt uz globālu rīcību klimata izmaiņu konferencē decembrī Parīzē.
Pašās Amerikas Savienotajās Valstīs priekšlikumiem gan ir daudz oponentu, gan no Republikāņu partijas, gan ogļu ieguves un enerģētikas industrijas pārstāvjiem, kas sola cīnīties pret plāna ieviešanu dzīvē.
Tikmēr pēc karstām diskusijās nedēļas garumā Apvienoto Nāciju galvenajā mītnē Ņujorkā, ANO Ģenerālās Asamblejas 193 dalībvalstis vienojušās par dokumenta projektu ar nosauku „Mūsu pasaules pārveidošana: 2030.gada darba kārtība ilgspējīgai attīstībai.”
Mērķi ir ambiciozi - līdz 2030.gadam atbrīvoties no nabadzības pasaulē un pārvarēt klimata izmaiņas. Dokumentu paredzēts apstiprināt pasaules valstu līderiem, kas septembra nogalē sanāks uz Ilgspējīgas attīstības samitu ANO mītnē Ņujorkā. Dokumentā kopumā izvirzīti 17 jauni ilgspējīgas attīstības mērķi, kas būtu sasniedzami nākamo 15 gadu laikā, lai izbeigtu nabadzību, veicinātu labklājību un aizsargātu vidi.
Jaunie Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir balstīti uz Tūkstošgades attīstības mērķiem, ko ANO valstis apņēmās sasniegt līdz 2015.gadam un kas palīdzējuši no nabadzības izkļūt miljoniem cilvēku.
ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns apsveica vienošanos, norādot, ka tā „ietver universālu, pārveidojošu un integrētu darba kārtību, kas mūsu pasaulei ievada vēsturisku pagrieziena punktu.” Viņš solīja, ka septembra samits „iezīmēs kartē jaunu ilgspējīgas attīstības ēru, kurā nabadzība būs izskausta,” un pasaule būs stājusies pretim galvenajiem klimata izmaiņu dzinējspēkiem.
