Kā jau tika prognozēts pašā sarunu sākumposmā, Sīrijas valdības un nemiernieku līderu sarunas Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, visticamāk, nesniegs nekādu ievērojamu progresu ceļā uz Sīrijas konflikta izbeigšanu.
Pusēm joprojām ir atšķirīgi viedokļi par to, kas tieši ir šo sarunu galvenais mērķis.
Opozīcijas kaujinieki uzskata, ka galvenais uzdevums ir stiprināt pašreiz spēkā esošo pamieru, savukārt Sīrijas valdība pieprasa nekavējošu ieroču nolikšanu apmaiņā pret amnestiju.
Kā paziņojis Sīrijas vēstnieks ANO Bašars al Džafari, līdz šim tieši opozīcija ir vainojama tajā, ka sarunas nevirzās uz priekšu tā, kā sākotnēji iecerēts. "Daži no dalībniekiem, un konkrēti teroristu bruņoto grupu delegācija, ir snieguši savu nepareizo interpretāciju par pamiera vienošanos un ir izgājuši ārpus šo vienošanos ietvara. Tas ir radījis problēmas visiem sarunu dalībniekiem. Bruņoto teroristu grupas nerespektē noslēgto vienošanos noteikumus, uz kuru pamata mēs vispār ieradāmies Astanā," sacīja al Džafari.
No otras puses, kaujinieku pārstāvji uzsvēruši, ka Sīrijas valdības spēki paši neciena pamiera noteikumus un regulāri tos pārkāpj.
Kā raidsabiedrībai "Al Jazeera" pavēstījis Starptautiskās krīzes grupas analītiķis Noa Bonsijs, kaut kādu rezultātu Astanas miera sarunās varētu sniegt trīspusējo Krievijas, Turcijas un Irānas pārstāvju sarunas, nevis abu Sīrijas delegāciju sarunas, jo aci pret aci šādas tikšanās nenotiek.
Bonsijs norāda, ka Turcijai, Krievijai un Irānai ir milzīgas ietekmes sviras un ievērojams militārais spēks, lai ietekmētu notikumus Sīrijā. Ja šo valstu pārstāvjiem izdotos vienoties par pašreizējā pamiera pastiprināšanu, tam būtu ievērojami militāri rezultāti. Taču vienlaicīgi tiek norādīts, ka nemiernieku pārstāvji īsti neesot apmierināti ar to, ka Irāna, kas pati atbalsta vairākus pret opozīciju karojošus grupējumus, tiek saukta par vienu no miera procesa garantētājām.
Kā otrdien, 24.janvārī, paziņojis ANO īpašais sūtnis Sīrijas konflikta risināšanā di Mistura, esot palicis pavisam nedaudz līdz Astanas tikšanās gala deklarācijas noslēgšanai. Di Mistura gan uzsvēris, ka asās diskusijas neesot par pašu dokumentu, bet gan par vardarbības mazināšanu, kas nozīmē Sīrijas iedzīvotāju dzīvības glābšanu.
Kaujinieku runasvīrs Jehija al Aridi gan norādījis, ka gala paziņojumu plānojušas izplatīt vien sarunu organizētājas – kaujinieku atbalstītāja Turcija, režīma sabiedrotā Krievija un, iespējams, arī Irāna, taču paši kaujinieki šo deklarāciju parakstīt negatavojoties.
Aridi arī paskaidrojis, ka gala deklarācija ir vispārīgs paziņojums, kurš pusēm nav jāparaksta.
Lai arī sākotnēji tika prognozēts, ka Astanas sarunas varētu nopslēgties jau ap pusdienlaiku, tagad izskan minējumi, ka gala deklarācijas saskaņošana var ievilkties līdz vakaram.
Ziņots, ka pirmdien, 23. janvārī, Astanā sākās Sīrijas miera sarunas, kurās piedalās daudzu Sīrijā karojošo pušu pārstāvji, kā arī Krievijas, Turcijas pārstāvji un vēstnieki Kazahstānā no Francijas un Lielbritānijas. Vēl pirmdienas vakarā izskanēja runas, ka sarunas ir tuvu neveiksmei, jo Sīrijas valdības un nemiernieku pārstāvji nevēlas viens ar otru tikties.
