Diennakti ilgušais pamiers Sīrijā pagaidām turas, lai gan ziņo par vairākām sadursmēm pretēji noskaņoto grupu starpā.
Bet Krievija, kura pati līdz šim bloķējusi daudzas ANO rezolūcijas Sīrijas konflikta risināšanas lietā, tajā skaitā arī par novērotāju nosūtīšanu uz kara saplosīto Alepo pilsētu cilvēku evakuācijas uzraudzīšanai, tagad iesniedza rezolūciju un gaida ANO Drošības padomes atbalstu.
Rezolūcijā aicināts panākt ātru un netraucētu piekļuvi humānās palīdzības piegādei Sīrijā un lūgts atbalsts janvāra beigās gaidāmajām miera sarunām.
Piektdien, 29.decembrī, pusnaktī spēkā stājies pamiers arvien ir ļoti trausls, tādēļ valstis to nesteidzas uzskatīt par droši notikušu, lai gan uguns apklušanu, saprotams, gaida ar lielām cerībām.
Krievija rezolūcijas projektā, ietērpjot šo prasību diplomātiskos vārdos, tādos kā „iekļaujošs un Sīrijas vadīts politisks process”, vēlas panākt, ka ANO Drošības padome atbalsta pašreizējā prezidenta Bašara al Asada palikšanu varas krēslā līdz vēlēšanām, ko nevēlas virkne valstu, tajā skaitā arī patlaban miera sarunās cieši iesaistītā Sīrijas kaimiņiene Turcija un ANO Drošības padomes locekle Francija un Lielbritānija. Līdz šim tieši šis ir ir bijis viens no dzelžainākajiem domstarpību punktiem visās sarunās par Sīrijas nākotni.
Krievijas iesniegtajā rezolūcijas projektā ir aicināts izveidot pārejas valdību ar pilnām izpildvaras funkcijām uz savstarpējas piekrišanas pamata, kā to 2012.gada 30.jūnija tā sauktajā Ženēvas komunikē ir atbalstījusi ANO Drošības padome.
Ar rakstisku paziņojumu uz notiekošo Sīrijā ir reaģējusi arī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni, kurā norāda, ka vienošanās par pamieru ir apsveicama, taču arvien bažas rada ziņas par sadursmēm.
Izsakot cerību, ka pamiers šoreiz noturēsies, Mogerīni norāda, ka Eiropas Savienība atbalstīs miera sarunas Astanā.
Augstā pārstāve ārlietās arī norādījusi, ka Briselē drīzumā notiks divpusējas sarunas par situāciju Sīrijā.
„Janvāra vidū Briselē notiks vairākas divpusējas sarunas, lai rastu kopīgi viedokli par Sīrijas atjaunošanu pēc konflikta. Briselē notiks arī Sīrijai veltīta starptautiska konference, sekojot tai, kas notika Londonā. Eiropas Savienība turpinās būt lielākā humānās palīdzības sniedzēja Sīrijai un tās kaimiņvalstīm. Taču mums nav tikai humāni nolūki,” paziņojumā norāda Mogerīni.
“Mēs vēlamies arī palīdzēt miera sarunās par demokrātisku un apvienotu Sīriju. Jo tas ir arī vienīgais veids, kā sakaut teroristisko grupējumu „Daīš”,” uzsvērts paziņojumā.
Eiropas Savienība līdzīgi kā ASV ir izpelnījušās asu kritiku par nespēju apturēt Sīrijas konfliktu, par ko laurus šobrīd cenšas plūkt Krievija.
Jau ziņots, ka ārpolitikas eksperti ziņas par noslēgto pamieru vērtēja piesardzīgi, sakot, ka šī nav pirmā reize, kad tiek runāts par mieru, kas pēc tam nepiepildās.
Sīrijas armija paziņojusi, ka atguvusi pilnīgu kontroli par stratēģiski un simboliski nozīmīgo Alepo pilsētu. Tā ir prezidenta Bašara al Asada režīma nozīmīgākā uzvara vairāk nekā piecus gadus ilgušajā karā un vienlaikus lielākais trieciens nemiernieku kaujinieku spēkiem.
Konflikts Sīrijā sākās 2011. gada martā pēc lielākoties neapbruņotu cilvēku protestiem, taču ātri pārauga visu valsti pārņēmušā pilsoņu karā. ANO uzskata, ka kopumā tajā gājuši bojā vairāk nekā 400 000 cilvēku un puse valsts iedzīvotāju – 11 miljoni bijuši spiest pamest savas mājas.
