ANO Drošības padomes ārkārtas sēdē vairākas valstis paudušas satraukumu par situāciju Ukrainā, Krievija piedāvājusi pieņemt kopīgu paziņojumu medijiem, bet šī iniciatīva neguva atbalstu. Lietuvas pārstāvji norādījuši, ka Krievijas piedāvātajā dokumentā nav uzskaitīti vairāki padomes sēdē izskanējušie punkti, tāpēc nepieciešams vairāk laika, lai iepazītos ar Krievijas piedāvāto dokumentu.
Sanāksmes laikā vairāku valstu pārstāvji kritizējuši Krievijas rīcību, nosodot agresiju Ukrainā. Maskavu kritizēja ASV, Lielbritānijas, Kanādas un Francijas, kā arī citu valstu pārstāvji.
Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir vērsies pie separātistiem Ukrainas, aicinot atvērt humanitāro koridoru ielenktajiem ukraiņu karavīriem, „lai izvairītos no bezjēdzīgiem upuriem”, un ļaut ukraiņu spēkiem pamest karadarbības zonu.
Putins arī aicināja Kijevu „izbeigt karadarbību un sēsties pie sarunu galda ar Donbasa pārstāvjiem, risinot problēmas miera ceļa”, vēsta BBC.
Viņš arī paziņojis, ka Krievija turpinās sniegt humāno palīdzību Donbasa reģionam.
Ceturtdien vēlu vakarā ANO Drošības padomes ārkārtas sēde, kas tika sasaukta saistībā ar situāciju Ukrainā, kuras austrumu daļā, pēc Kijevas sniegtajām ziņām, iebrukuši Krievijas karavīri, sākās ar ASV pārstāves asu kritiku Krievijai.
ASV pārstāve ANO Samanta Pauere paziņoja, ka Krievijas varas iestādes vairākkārt maldināja starptautisko sabiedrību visas Ukrainas krīzes laikā, un tagad pasaule iemācījusies „novērtēt Krieviju nevis pēc tās vārdiem, bet pēc tās darbiem, un pēdējo 48 stundu laikā Krievijas darbi pateikuši ļoti daudz”.
Viņa pauda, ka Putins vārdos aicina izbeigt asinsizliešanu Ukrainā, bet tajā pašā laikā Krievijas armija piedalās kaujās vismaz divās vietās Ukrainas teritorijā.
Savukārt Lielbritānijas pārstāvji ANO Drošības padomē informējuši, ka saskaņā ar britu rīcībā esošo informāciju separātistiem ir vairāk nekā 100 tanki, 80 bruņutransportieri un vairāk nekā 100 artilērijas vienību. Gandrīz visas šīs iekārtas piegādājusi Krievija. Pēdējo nedēļu laikā šis atbalsts pastiprinās, jo Ukrainas armijai izdevās atbrīvot plašas teritorijas no separātistiem.
Krievijas pārstāvis Vitālijs Čurkins savukārt norādījis, ka Ukrainas krīze ir „Kijevas politikas tiešas sekas”, jo Kijeva karojot pret savu tautu. Pēc viņa teiktā, ASV vajadzētu nevis vainot Krieviju konfliktā, bet gan „iegrožot savas ģeopolitiskās ambīcijas”, un tad „visā pasaulē valstis atviegloti uzelpos”.
Tikmēr ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien preses konferencē sacīja, ka Krievijas rīcība novedīs pie jaunām sekām pašai Maskavai. Obama pauda, ka Krievija ir atbildīga par vardarbīgu Austrumukrainā. Bet viņš arī sacīja, ka ASV nepielietos militārus līdzekļus šīs krīzes atrisināšanai un par militāro konfrontāciju ar Krieviju pat nevar runāt.
Obama arī sacīja, ka pašreizēja Maskavas rīcība ir daļa no pēdējo mēnešu notikumiem, taču viņš nelietoja vārdu „iebrukums”.
Situācija Ukrainā (grafika - LTV "Panorāma", pēc Ukrainas Nacionālās drošības padomes informācijas):
Jau vēstīts, ka pēc martā notikušās Krimas aneksijas aprīlī Ukrainas austrumu reģionos aktivizējās prokreiviskie separātisti, kuri pasludinājuši neatkarību un pat rīkojuši referendumus par atdalīšanos no Ukrainas. Kijeva viņus dēvē par teroristiem un aprīļa nogalē sākta pretterorisma operācija. Lai gan Krievija oficiāli noliedz atbalstu separātistiem, daudzi pierādījumi liecina par pretējo. Arī Rietumvalsti noteiktās sankcijas pret Krieviju nav devušas cerēto rezultātu, un augusta nogalē, saskaņā ar Kijevas sniegtajām ziņām, krievu armijas regulāras daļas iebruka Ukrainā.
