Ankara piedraudējusi - ja ES nepildīs savu solījumu par bezvīzu režīmu Turcijai, tad tā vairs neuzņems migrantus atpakaļ no Grieķijas. Vienlaikus Brisele šonedēļ brīdināja, ka noruna ar Turciju ir vienīgais veids, kā risināt migrācijas krīzi.
Melbiksis norādīja, ka pašlaik vienošanās ietvaros uz Turciju nosūta cilvēkus, kuri nav lūguši patvērumu, savukārt tie, kas ierodas Grieķijā pēc ES un Turcijas līguma noslēgšanas un lūdz patvērumu, uzreiz nevar nosūtīt atpakaļ – vispirms jāizvērtē, vai Turcijā viņu lūgumi tiktu izskatīti, turklāt šiem cilvēkiem ir iespēja šo lēmumu pārsūdzēt, tāpēc process nedaudz iebuksējis, jo procedūra ir sarežģīta.
Bet Grieķijā lielākā problēma ir nevis jauni iebraucēji, bet aptuveni 46 000 cilvēku, kuri ieradušies pirms līguma noslēgšanas un faktiski “ir iestrēguši”, jo Grieķijas kaimiņvalstis slēgušas robežas un šiem cilvēkiem nav citas iespējas kā vien ES bēgļu pārvietošanas programma, sacīja Melbiksis.
Viņš arī pastāstīja, ka cilvēki, kas ierodas Grieķijā pēc līguma noslēgšanas, tagad uzturas slēgtā tipa nometnēs, un ANO Bēgļu aģentūra šajās vietās nestrādā. Aģentūras ieskatā tas nav labākais veids, kā ar šiem cilvēkiem apieties, viņiem būtu jāpiedāvā atvērta tipa uzturēšanās iestāde. ANO Bēgļu aģentūras gan cilvēki ir klāt šajās nometnēs un monitorē situāciju.
Pēdējā laikā bēgļu plūsma no Turcijas uz Grieķiju samazinājusies, taču ir jauna tendence – pieaug bēgļu plūsma no Lībijas uz Itāliju, atzina Melbiksis.
Tikmēr Turcijā bēgļiem ļauj uzturēties valstī, taču nepiedāvā bēgļa vai alternatīvo statusu, un ir jautājumi, kas notiek ar šiem cilvēkiem, vai viņu patvēruma lūgumus izskatīs, vai viņiem piešķirs statusu. Turcijas integrācijas politika pieklibo, un ir labi, ka tā ļauj atrasties šiem cilvēkiem savā teritorijā, bet jārunā ilgtermiņā - vai viņam ir kāds noteikts statuss un vai viņi var dzīvot cilvēka cienīgo dzīvi, norādīja Melbiksis.
Viņš arī pauda, ka Turcija izmanto situāciju un bēgļus kā instrumentu savai ārpolitikai, un no tā neko pozitīvu nevar sagaidīt. Tiesa, arī ES reizēm to izmanto tāpat.
Jau ziņots, ka saskaņā ar noslēgto vienošanos Ankara apņēmās uzņemt atpakaļ visus nelegālos imigrantus, kas nekvalificējas bēgļu statusam ES valstīs. Par katru atpakaļnosūtīto personu bloka valstis uzņems vienu imigrantu no Turcijas bēgļu nometnēm.
Savukārt Brisele apņēmusies paātrināt solītās trīs miljardu eiro palīdzības piešķiršanu Ankarai un vajadzības gadījumā šo summu palielināt. Tāpat ir paredzēta būtiska politiskā piekāpšanās attiecībā uz Turcijas sarunām par iestāšanos blokā un bezvīzu režīmu tās pilsoņiem. To turki varēs izmantot jau no šī gada jūnija, ja tiks izpildīti visi nosacījumi.
Tikmēr starptautiskā cilvēktiesību organizācija „Amnesty International” paziņojusi, ka Turcija nelegāli masveidā deportē sīriešus atpakaļ uz Sīriju.
