Kopumā 230 000 cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas karadarbības dēļ Ukrainas austrumos, piektdien paziņoja ANO Bēgļu lietu aģentūra. Saskaņā ar organizācijas rīcībā esošo informāciju, uz citiem reģioniem Ukrainā no konflikta zonas aizbēguši nepilni 100 000 cilvēku, bet vēl apmēram 130 000 šķērsojuši Krievijas robežu. Iemesli tam ir dažādi, bet ANO norāda, ka galvenais ir bailes nonākt konflikta krustugunīs.
Tostarp Ukrainas robežās patvērumu meklējuši arī vismaz 12 000 musulmaņu tatāru no Krimas pussalas, kuru martā anektēja Krievija.
Bažas par mierīgo iedzīvotāju drošību pauž arī starptautiskā cilvēktiesību aizstāvju organizācija „Human Rights Watch”. Tā apsūdzējusi gan Ukrainas valdības spēkus, gan prokremliskos kaujiniekus par „Grad” raķešu palaišanas iekārtu izmantošu apdzīvotās teritorijās, un aicina pārtraukt to darīt. „Grad” lādiņus izšauj zalvēs un tos izkaisa plašākā teritorijā.
Kaut gan Kijeva noliedz, ka šādu iekārtu izmantotu pie lielajām pilsētām, cilvēktiesību organizācija paziņoja, ka izmeklēšana saistībā ar četriem neseniem uzbrukumiem tagad separātistu kontrolētajā Doņeckā liecina, ka šajos gadījumos „Grad” izmantojuši valdības spēki, un nogalināti vismaz 16 mierīgie iedzīvotāji.
„Human Rights Watch” brīdināja, ka ar savu neprecizitāti bēdīgi pazīstamās „Grad” raķešu iekārtas nevajadzētu izmantot apdzīvotās vietās, pretējā gadījumā šādus uzbrukumus var traktēt kā kara noziegumus.
Vienlaikus turpinās savstarpējas apsūdzības par apšaudīšanu ar raķetēm. Ukraina un ASV apgalvo, ka Krievijas armija no savas robežas puses apšauda Ukrainas teritoriju. Savukārt Maskava vēlāk apgalvoja, ka Ukrainas bruņoto spēku izšautas „aptuveni 40” raķetes trāpījušas Rostovas apgabalā Krievijā.
Runājot par Malaizijas lidmašīnas katastrofas vietu, Nīderlande un Austrālija vēlas nosūtīt kopumā nekā simts policistu un nelielu skaitu karavīru teritorijas apsargāšanai, kā arī lai palīdzētu mirstīgo atliku meklēšanā. Tiek uzskatīts, ka visas vēl nav atrastas.
Abu valstu ārlietu ministri risina sarunas ar Ukrainas amatpersonām, kā to labāk izdarīt. Rajons atrodas prokremlisko separātistu kontrolē, un eksperti norāda, šāda operācija, ja abu valstu drošībnieki tur tiešām dosies, būs ļoti bīstama.
Savukārt Lielbritānijas ārlietu ministrija piektdien paziņoja, ka cenšas aizsargāt lidmašīnas upurus pret iespējamām krāpnieciskām darbībām. Kāds vīrietis apgalvojis, ka viņa bojā gājušā tuvinieka kredītkartes katastrofas vietā tikušas nozagtas. Izskanējušas bažas, ka drošības pasākumu un norobežojumu trūkums vietā, kur izkaisītas atrodas lidmašīnas atlūzas un 298 upuru mantas, rada būtiskus zādzību riskus.
