Iespējams, līdzšinējā augstā drošība un pārticība Eiropā līdz šim Eiropas Savienībai un NATO ir likusi daudz nedomāt par savstarpējo sadarbību, un bieži vien pat piemirst, ka abu organizāciju galvenās mītnes atrodas vienā pilsētā. Tomēr šobrīd, pieaugot draudiem Eiropas drošības situācijai, attieksme arī augsta ranga politiķu vidū pakāpeniski sāk mainīties - tam pievērš uzmanību analītiķi. Faktu, ka līdzšinējā sadarbība starp NATO un Eiropas Savienību ir bijusi nepietiekama abu organizāciju samitā, atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.''
Lai gan mūsu ārējā un iekšējā drošība ir cieši saistīta, dažkārt šķiet, ka Eiropas Savienība un NATO atrodas nevis vienā pilsētā, bet gan uz divām dažādām planētām. Tā vietā, lai mēs turpinātu sevī uzturēt ilūziju, ka esam vieni, mums ir jāmeklē veidi, kā palielināt savu lomu kā NATO draugam.''
Viena no līdzšinējām problēmām ir tas, ka Eiropas Savienība kā organizācija vēsturiski aizsardzībai ir pievērsusi visai mazu uzmanību, un tikai šobrīd vērojamie drošības draudi pakāpeniski to mudina savu attieksmi pārvērtēt. Vienlaikus arī NATO ir svarīgi apzināties to, ka Eiropas Savienībai ir resursi, kuru savukārt nav NATO rīcībā.
''Protams, mums ir tikai viens nacionālais aizsardzības budžets un vieni bruņotie spēki, un nevienai no organizācijām nav visu nepieciešamo instrumentu un līdzekļu, lai pati par sevi tā būtu veiksmīga. NATO spēj nodrošināt militāro aizsardzību, bet Eiropas Savienībai ir līdzekļi, lai finansētu atjaunošanu. Un nav labi kaut ko izārdīt, ja nespēj to pēc tam atjaunot. No otras puses, man šķiet, ka Eiropas Savienība sāk saprast, ka ar tās civilajiem resursiem nepietiek šobrīd, kad parādās aizvien jauni militārie draudi no Austrumiem vai Rietumiem. Tāpēc man šķiet, ka šobrīd noskaņojums kļūst aizvien pragmatiskāks,'' klāsta NATO ģenerālsekretāra vietnieks Džeimijs Šī.
Savukārt pazīstamais ārpolitikas eksperts Edvards Lukass uzskata, ka Eiropas Savienībai nevajadzētu novērtēt pārāk zemu savu ieguldījumu kopējās Eiropas drošības situācijas uzlabošanā, it īpaši – attiecību ar Krieviju kontekstā:
''Krievija patiesībā vairāk baidās no Eiropas Savienības nekā no NATO, jo Eiropas Savienība ir kaut ko paveikusi. Eiropas Savienība ir sagrāvusi Krievijas korumpēto un varmācīgo dabasgāzes eksporta modeli, un tā to ir izdarījusi ar tīri birokrātiskiem un tiesiskiem līdzekļiem.
Eiropas Savienības trešā enerģētikas pakete Putinam ir bijusi krietni neērtāka, nekā jebkas, ko ir darījis NATO. NATO tikai neļauj Putinam destabilizēt Baltijas valstis, bet Eiropas Savienība izārda biznesa modeli, uz kura balstās viņa režīms.''
Kopumā šogad NATO un Eiropas Savienība ir parakstījusi vairāk savstarpēju vienošanos, nekā iepriekšējos 13 gados kopā ņemot. Tomēr jau šobrīd pētnieki atzīst, ka dažas no kopīgajām NATO un Eiropas Savienības iecerēm būs politiski sarežģīti realizējamas – piemēram, iecere par kopīgiem migrācijas ierobežošanas pasākumiem Vidusjūrā, kuri ir izpelnījušies cilvēktiesību organizāciju kritiku.
