Trešdien, 14.decembrī, tiesa paziņoja, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas UNESCO noteikumiem, dārgumi ir jānodod atpakaļ suvernēnai valstij. Tiesa lēma - tā kā Krima nav suverēna valsts un nevar pieprasīt šo kolekciju kā kultūras mantojumu, tad tas ir Ukrainas valsts tiesu ziņā izlemt, kas ir dārgumu likumīgais īpašnieks.
Līdz ar to lēmums par to, vai zelts ir nododams atpakaļ Krimas muzejiem vai arī ir jānodod Nacionālajā muzejā Ukrainā, ir jāpieņem Ukrainas tiesai, lēma Nīderlandes tiesa.
Tiesneši arī lika valdībai Kijevā samaksāt Amsterdamas muzejam 110 000 eiro par kolekcijas uzglabāšanu pēdējos pāris gadus.
Tomēr dārgumus uzreiz nesūtīs atpakaļ uz Ukrainu. Četriem Krimas muzejiem, kas bija iesnieguši prasību, ir trīs mēneši laika, lai iesniegtu apelāciju. Krievijas mediji vēsta, ka to tiek plānos darīt.
Ukraina Amsterdamas tiesas lēmumu novērtēja atzinīgi, to vērtējot arī kā plašāku Kijevas uzvaru. Prezidents Petro Porošenko paziņoja, ka spriedums nozīmē, ka Ukrainai pieder ne tikai vērtīgā senlietu kolekcija, „bet arī Krima.”
Jau ziņots, ka vēl pirms Krimas aneksijas Amsterdamā sākās izstāde "Krima - Melnās jūras zelts un noslēpumi" ar vēsturiskiem zelta priekšmetiem no Krimas, kurus aizlienēja pussalas muzeji. Izstādei noslēdzoties, Amsterdamas muzejs nezināja, kam Krimas zeltu atdot - īpašumtiesības uz to kategoriski izteica Kijeva un arī Maskava.
Runājot par izstādi ar nosaukumu "Krima - Melnās jūras zelts un noslēpumi" Amsterdamas universitātes arheoloģijas muzejs savā interneta mājaslapā rakstīja, ka "vēl nekad iepriekš Ukraina nav darījusi pieejamus tik daudzus augstu novērtētus arheoloģiskos eksponātus, tos aizdodot."
Izstādē bija redzami brīnišķīgi no zelta veidoti artefakti, tostarp zobena maksts, ceremoniālā bruņucepure un daudzi citi dārgumi. Muzejs norādīja, ka priekšmeti atsedz bagātīgo vēsturi pussalai, kuru 7.gadsimtā pirms mūsu ēras kolonizēja grieķi, kā arī jaunā gaismā parāda tolaik reģionā dzīvojošās skitu, gotu un huņņu ciltis.
