„Krievija iebrukusi Ukrainā” - šādi virsraksti trešdien vakarā pārņēma sociālos tīklus gan Ukrainā, gan arī citur pasaulē pēc tam, kad tika saņemtas arvien jaunas ziņas par krievu kaujas tehnikas klātbūtni arvien tālāk Ukrainas iekšzemē.
Pēdējo dienu laikā aizvien vairāk pastiprinājušās arī sadursmes prokrievisko nemiernieku un Ukrainas drošības spēku starpā. Taču pēc vairāku krievu armijas desantnieku aizturēšanas dažu rietumvalstu līderi jau skaļi paziņojuši - šis vairs nav karš tikai ar nemierniekiem, bet gan reāls karš starp Krievijas un Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Šādus apgalvojumus izteicis Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvilli, kā arī ASV valsts departaments, kura pārstāve Džena Psaki karadarbību nosaukusi par Krievijas pretuzbrukumu.
Tikmēr Eiropas Komisijas pārstāvis Kijevā Davids Stuliks aicinājis atcerēties 27.augustu, jo tā esot diena, kad sākās atklāta Krievijas agresija Ukrainā. Viņš atzīst, ka šī agresija ir turpinājusies jau ilgu laiku, jau sākot ar Krimu, taču tagad esot skaidrs, ka Krimas scenārijs tiek īstenots arī Ukrainas kontinentālajā daļā.
Savukārt Krievijas televīzijas kanālam „Rossija 24” pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas premjerministrs Aleksandrs Zaharčenko paudis, ka gan Ukraina, gan Rietumi vēlas uzsvērt Krievijas armijas klātbūtni Ukrainas austrumos, lai attaisnotu savus milzīgos zaudējumus.
Zaharčenko atklāti paziņojis, ka krievu karavīri tiešām Ukrainā karo. „Mēs nekad neesam slēpuši, ka mūsu rindās ir daudz krievu, bez kuru palīdzības mums klātos ļoti smagi un būtu ļoti grūti karot. Mūsu rindās šādu cilvēku bija aptuveni 3000 - 4000 cilvēku. Daudzi jau ir aizbraukuši mājās, vēl lielāks skaits ir palikuši šeit. Diemžēl ir arī bojāgājušie. Krievijas brīvprātīgo vidū ir daudz bijušo karavīru, kas šo cīņu uzskata par savu pienākumu.
Teikšu atklāti, kopā ar mums karo arī aktīvajā dienestā esoši karavīri, kuri ir izlēmuši savus atvaļinājumus pavadīt nevis pludmalēs, bet gan kopā ar brāļiem, kas cīnās par savu brīvību,” saka Zaharčenko.
Oficiālā Maskava gan joprojām kategoriski noliedz karaspēka vienību vai bruņutehnikas nosūtīšanu uz Ukrainu, vien solot pārbaudīt izskanējušās ziņas par, iespējams, Ukrainā bojā gājušajiem krievu desantniekiem. Savukārt, runājot par Ukrainā aizturētajiem krievu desantniekiem, Krievija turpina apgalvot, ka viņi bija apmaldījušies, tāpēc ir atbrīvojami. Paši aizturētie gan atzinušies, ka par robežas šķērsošanu ir nojautuši.
Kijeva tikmēr valsts austrumos notiekošo uzskata par atklātu karu, vienlaicīgi atzīstot, ka cīņa ir jāturpina vairākās frontēs - gan kaujas laukā, gan diplomātiskajā līmenī.
Kā atzinis Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Valērijs Čalijs, visiem noteikti gribētos pretiniekus uzreiz sabombardēt un padzīt, taču diplomātija palīdzot glābt dzīvības. Čalijs arī atzinis, ka no NATO nekādu militāru palīdzību nesagaida, vienlaicīgi cerot uz cita veida palīdzību gan no Ziemeļatlantijas alianses, gan no ES puses.
Tikmēr Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks aicinājis Rietumu partnerus steidzamības kārtā sasaukt ārkārtas ANO Drošības padomes sēdi, lai apspriestu Krievijas darbības Ukrainā. Jaceņuks arī paudis pārliecību, ka līdzšinējās sankcijas nav nesušas vēlamos rezultātus, tāpēc rietumvalstīm vajadzētu iesaldēt Krievijas aktīvus un finanšu resursus līdz brīdim, kamēr tā neizvedīs savu karaspēku no Ukrainas teritorijas.
Arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicinājis sasaukt ANO Drošības padomes sēdi un Krievijas rīcību Ukrainu atzīt par "agresijas aktu". "ANO ir jāreaģē atbilstoši [notiekošajam - lsm.lv]. Tas ir karš," tviterī raksta Rinkēvičs.
Russian invasion in Ukraine must be considered by the UN Security Council as act of aggression, UN must react accordingly, this is war
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) August 28, 2014
Reaģējot uz pēdējiem notikumiem, britu premjers Deivids Kamerons un Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs paziņojuši, ka ir pienācis laiks ES pastiprināt spiedienu pret Krieviju. Arī Kamerona sarunās ar Angelu Merkeli izkristalizējies viedoklis, ka krīzi atrisināt militārā ceļā nebūs iespējams, tāpēc Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir jāiesaistās pilnvērtīgās sarunās politiska risinājuma meklēšanai. Cita starpā Merkele jau ir pieprasījusi Putinam sniegt paskaidrojumus par krievu karaspēka vienību klātbūtni Ukrainā.
