Pusdiena

Bijušajam Krievijas oligarham Hodorkovskim Maskavā aizmuguriski piespriež arestu

Pusdiena

Tiesa atceļ Saeimas lēmumu par Dimanta atlaišanu no NEPLP

Krievijas uzlidojumos Sīrijā nogalināti vismaz 200 civiliedzīvotāji

Aktīvisti: Krievijas uzlidojumos Sīrijā 3800 mierīgo iedzīvotāju upuri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Krievijas uzlidojumos Sīrijā, kopš Maskava tieši pirms gada sāka militāro kampaņu, bojā gājuši aptuveni 3800 mierīgo iedzīvotāju. Par to paziņojusi aktīvistu organizācija „Sīrijas Cilvēktiesību observatorija”, saskaņā ar kuras datiem nogalināti arī vairāki tūkstoši džihādistu un nemiernieku grupējumu kaujinieki. ASV pieprasa pārtraukt intensīvu Alepo pilsētas bombardēšanu.

Intensīvi uzlidojumi Alepo turpinās, un pieaug starptautiskās sabiedrības satraukums par humāno krīzi nemiernieku kontrolētajā pilsētas austrumu daļā, pret kuru Sīrijas armija ar Krievijas atbalstu atsāka ofensīvu pagājušā nedēļā. Ofensīva atsākās pēc tam, kad pamiers bija noturējies tikai dažas dienas.

Ugunspārtraukšanas režīmu pēc vairāku mēnešu ilgām sarunām izdevās nodrošināt ASV un Krievijai. Taču, tam sabrūkot, uzbrukumi Alepo austrumu daļai kļuvuši intensīvāki.

Sīrijas režīma militārajai kampaņai turpinoties, ASV valsts sekretārs Džons Kerijs atzina, ka diplomātiski centieni nonākuši strupceļā. Krievijai noraidot ASV aicinājumus apturēt Alepo bombardēšanu, viņš paziņoja, ka Vašingtona apsver sarunu apturēšanu ar Maskavu par konfliktu Sīrijā.

Kerijs pauda, ka būtu grūti šādas sarunas uztvert nopietni, ņemt vērā šobrīd notiekošo: „Šobrīd Alepo bombardēšana nav attaisnojama. Manuprāt, mēs esam uz robežas, lai apturētu sarunas, jo, ņemot vērā, kāda veida bombardēšana notiek, tām nebūtu jēgas.”

Krievijas un Sīrijas režīma uzlidojumus Alepo telefonsarunā nosodīja arī ASV prezidents Baraks Obama un Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņi tos nodēvēju par „barbariskiem”, paziņoja Baltais nams.

Kremlis aicinājumus pārtraukt Alepo austrumu bombardēšanu noraidījis, sakot, ka turpinās atbalstīt Sīrijas režīma spēkus.

Maskava arī brīdināja, ka Vašingtonas atteikšanās sadarboties konflikta risināšanā būtu „dāvana teroristiem”.

Krievija arī apsūdzēja ASV, ka Vašingtona nenošķir mēreni noskaņotos opozīcijas kaujiniekus no džihādistu ekstrēmistiem un tas kavē risinājuma atrašanu. „Mēs vēlreiz uzsvaram nepieciešamību nošķirt tā dēvēto mēreno opozīciju no teroristiem. Mēs pirmkārt aicinām Savienotās Valstis un visus tos reģionā, kuriem ir attiecīga ietekme, nodrošināt šādu nošķiršanu,” pauda Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova.

Krievija un ASV vainojušas vienu otru par pamiera sabrukumu. Vienošanās mērķis bija aizsākt jaunus centienus izbeigt piecus gadus ilgušo karu, kurā bojā gājuši 300 tūkstoši cilvēku.

ANO ģenerālsekretāra vietnieks humānajos jautājumos Stīvens O'Braiens paziņoja, ka uzlidojumos nedēļas laikā bojā gājuši 320 mierīgie iedzīvotāji, starp tiem vairāk nekā simts bērnu, bet vēl simtiem ievainoti.

„Alepo šobrīd neatrodas kraujas malā. Pilsēta krīt nežēlīgā humānās katastrofas bezdibenī, kādu līdz šīm Sīrijā neesam pieredzējuši,”  paziņoja O'Braiens.

Kopumā Krievijas uzlidojumos bojā gājuši vairāk nekā deviņi tūkstoši cilvēku. Saskaņā ar organizācijas „Sīrijas Cilvēktiesību observatorija” datiem, starp tiem ir arī 2700 džihādistu no grupējuma „Islāma valsts” un aptuveni tikpat kaujinieku no dažādiem nemiernieku grupējumiem. Krievijas uzlidojumos tikuši ievainoti vismaz 20 tūkstoši civiliedzīvotāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti