„Pirmais un pamata lieta ir saprast, kas ir Krievija, ko viņa ir gatava darīt un kādus risinājumus, kādus militārus soļus viņa ir gatava veikt. No tā ir jāizriet, pirmkārt, Eiropas lielākai koncentrēšanai uz savu drošību,” atzīmēja Sārts.
No tā ir jāizriet, ka ASV joprojām paliek iesaistīti Eiropā, dziļi un cieši. No tā ir jāizriet, ka NATO un NATO valstis izvieto papildus NATO spēkus Baltijas valstīs un Polijā. Es domāju un es zinu, ka par to spriedīs jau nākamnedēļ NATO valstu vadītāji Velsā,” paredzēja ministrijas valsts sekretārs.
Viņš akcentēja, ka Krievijas līdzšinējā politika arī pie Baltijas, Polijas un Somijas robežām prasa paskaidrojumus. „Atbildot uz daļu no retorikas par to, ko Krievija saka un kāda šādai rīcībai būs Krievijas atbilde. Kā tad ar Krievijas invāziju Ukrainā, kā tad ar Krievijas milzīgām militārām mācībām pie Baltijas reģiona, kurās tiek izspēlēti scenāriji, kas ir agresīvi gan Baltijas valstīm, gan Somijai, gan Polijai? Kā tad ar jaunu militāru bāžu atvēršanu tepat pie mūsu un Igaunijas robežas? Vai tad Krievija sagaidīja, ka uz to nebūs atbildes? Līdz ar to mēs atkal redzam, ka šajā informācijas karā ir ačgārni, mēģinot pateikt, ka tagad NATO kaut ko dara un uz to būs atbilde. Nē, tā ir NATO atbilde uz Krievijas attīstību pēdējo divu gadu laikā un visvairāk uz to, kas notiek Ukrainā,” uzsvēra Sārts.
Jau vēstīts, ka pēc martā notikušās Krimas aneksijas aprīlī Ukrainas austrumu reģionos aktivizējās prokreiviskie separātisti, kuri pasludinājuši neatkarību un pat rīkojuši referendumus par atdalīšanos no Ukrainas. Kijeva viņus dēvē par teroristiem un aprīļa nogalē sākta pretterorisma operācija. Lai gan Krievija oficiāli noliedz atbalstu separātistiem, daudzi pierādījumi liecina par pretējo. Arī Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju nav devušas cerēto rezultātu, un augusta nogalē, saskaņā ar Kijevas sniegtajām ziņām, Krievijas armijas regulāras daļas iebruka Ukrainā.
