"Viss notiek" stāsti kļuva arvien garāki un dokumentālāki. Portretējot personības, visbiežāk tie bija cilvēki, kuri ikdienā nav rampu gaismā. Tas bija tikai loģisks turpinājums - veidot jaunu raidījumu, kas ir koncentrēts, kvalitatīvs iknedēļas portrets trīspadsmit minūšu garumā. Cenšamies cilvēkstāstā dokumentēt varoņa darbus, kas plašākai publikai visbiežāk paliek aizkadrā. Pāreja no sižetiska stāstījuma ar aizkadriem un autora klātbūtni pārtapusi par vienas personības dokumentāciju, kuru papildina rakstīta teksta iestarpinājumi. "Momentuzņēmuma" ideja ir fiksēt raidījuma varoni laikā un brīdī, kurā viņš vai viņa atrodas. Šī ir kustīga fotogrāfija", stāsta satura redaktore Eva Ikstena-Strapcāne.
Jaunā raidījuma redakcijas kodolu veido tā pati radošā komanda. Klāt autorēm Adriānai Rozei, Evai Ikstenai-Strapcānei, režisorei Ievai Stadei pieaicināts arī žurnālists Dīvs Reiznieks.
"Momentuzņēmuma" pirmizrāde notika ar sirsnīgu Antonijas Apeles portretu trešdienas vakarā. Radiomājas kadri mijās ar leģendārās runas pedagoģes eleganto šiverēšanos, kur vienu acumirkli viņa sašutusi slauka nost lūpukrāsu, bet jau nākamajā smaidot žestikulē, mācot jaunajiem radio žurnālistiem runas vingrinājumus.
Antonijai ir milzīga loma manis pašas "ētera dzīvē". Es biju "bezcerīgs gadījums", kuram ar dedzību nepietika, lai strādātu Latvijas Radio Ziņu dienestā. Pēc dažiem sižetiem man pateica, ka tomēr mani pakalpojumi nebūs nepieciešami. Ēterā mana balss izklausījās briesmīgi, un skaņu operatori pie sevis purpināja, kad bija jāsaliek kopā mani radiostāsti. Pēc rūgtuma asaru norīšanas sapratu, ka vienīgais cilvēks, kas var man palīdzēt, ir Antonija. Līdz tam uz viņas nodarbībām gāju ar gariem zobiem, jo zināju, ka būs jādzird nepatīkama kritika un liksies - neko nevaru un nemāku.
Divus gadus gāju pie Antonijas uz radioteātra pagraba telpām gandrīz katru dienu, pildīju runas vingrinājumus mājās, darbā un ciemos, un nesu viņai kaudzēm papīra lapu ar analizētiem tekstiem. Mājiniekiem jau ausīs griezās mani buldurētie vingrinājumi "drlja, drlje, drlji…". Darbam bija rezultāts, sapnis piepildījās un nokļuvu radio ēterā.
Uzsākot katru jaunu darbu, atceros, ka bez Antonijas skolas nekur nebūtu nokļuvusi, tāpēc lēmums portretēt Antoniju bija arī ļoti personisks. Man svarīgāk bija parādīt cilvēku, bez kura skolotājas talanta savā īstajā vietā nebūtu nonākuši daudzi aktieri, radio un televīzijas cilvēki - saraksts ir garš.
"Ko tad nu es," sarunās pirms filmēšanas un arī tās laikā Antonija Apele norādīja, ka jāfilmē ne jau viņa, bet audzēkņi. Sapulcēt Antonijas skolēnus vienuviet vienā laikā nav tik vienkārši, jo visi viņi ir aizņemti profesionāļi. Aktieris Ģirts Krūmiņš filmēšanai atvēlēja retu brīvdienas rītu starp mēģinājumiem un izrādēm Jaunajā Rīgas teātrī, bet Zanes Daudziņas studenti Teātra fakultātē savu pasniedzēju sagaidīja nedaudz vēlāk. Raidījumā ar smaidu Antonijas lomu savā mūžā skaidro Ģirts Krūmiņš: "Tiku nosūtīts pie Antonijas kā bezcerīgs gadījums". Jēkabpils lauztā izloksne topošajam aktierim sagādāja grūtus brīžus, un skatuves runas pamatus varēja ielikt tikai Antonija. Viņa pati, starp citu, savulaik bija tuvu izslēgšanai no Teātra fakultātes tieši runas stundu dēļ.
No Antonijas nevar sagaidīt TV intervijai nospodrinātu, īsu, tiešu atbildi. Viņa savu stāstāmo sāks ar paskaidrojumu, pieminēs faktus un atgadījumus, kas ietekmējuši notikumu gaitu, līdz klausītājam atklās atbildi. Jo detaļas ir svarīgas - gan skaidrojot, kā darbojas "runas aparāts", gan režisējot teātra iestudējumus.
Raidījums "Momentuzņēmums" skatāms katru trešdienu LTV1 plkst. 22.45 un te LTV arhīvā.
Otrā raidījuma varonis būs režisors Armands Zvirbulis.
