Sabiedriskās domas aptaujas gan liecina, ka pirmajā balsošanas kārtā nevienam no kandidātiem neizdosies izcīnīt uzvaru.
Populārākais kandidāts - prokrieviski noskaņots
Šīs būs pirmās tiešās prezidenta vēlēšanas Moldovā 20 gadu laikā. Līdz šim valsts prezidentu apstiprināja parlaments, taču šī gada pirmajā pusē Konstitucionālā tiesa atzina, ka pirms 16 gadiem ieviestie labojumi konstitūcijā patiesībā ir antikonstitucionāli. Tiesa, atsevišķi politiķi un eksperti gan uzskata, ka pati Konstitucionālā tiesa ir pārsniegusi savas pilnvaras, jo izmaiņas konstitūcijā var panākt tikai tautas referenduma laikā vai arī, ja par to nobalso divas trešdaļas parlamenta, taču neviena no šīm procedūrām nav ievērota.
Sabiedriskās domas aptaujās populārākais prezidenta amata kandidāts pašlaik ir Moldovas sociālistu partijas līderi Igors Dodons.
Pašā priekšvēlēšanu kampaņas sākumā viņš paziņoja, ka uzvaras gadījumā viens no pirmajiem uzdevumiem būšot noslēgtā asociācijas līguma ar ES atcelšana. Pārskatot attiecības ar ES, valsts ekonomika tiktu pārorientēta uz ciešāku sadarbību ar Krievijas vadīto Eirāzijas Ekonomisko savienību. Šādi izteikumi daudziem radīja gan izbrīnu, gan apjukumu. Galvenokārt jau tāpēc, ka Moldova savulaik līdz šim ir visai veiksmīgi virzījusies pretī ES un tai vienīgajai no pašreizējām Austrumu partnerības dalībvalstīm jau divus gadus spēkā ir bezvīzu režīms ar ES.
Pēdējas nedēļas laikā Dodons savu nostāju ir mīkstinājis, paziņojot, ka Moldova nevar atteikties no labām attiecībām ar Eiropu, bet domstarpības Moldovas-Krievijas-Eiropas trijstūrī esot jārisina pie sarunu galda.
Proeiropeiskie spēki saliedējas ap Maiju Sandu
Pēdējo dienu notikumi liek prognozēt, ka pirmajā vēlēšanu kārtā Dodonam vislielāko konkurenci izrādīs partijas "Rīcība un solidaritāte” līdere, bijusī izglītības ministre Maija Sandu.
Viņa ir pārliecinoši eiropeiski noskaņota kandidāte, kuras izredzes iekļūt otrajā balsošanas kārtā ir palielinājušās pēc tam, kad burtiski šajā nedēļā no turpmākas cīņas par labu Sandu ir izstājušies vairāki ietekmīgi kandidāti. Pirmais šādu soli spēra pagājušajā gadā pret valdību vērsto protestu līderis Andrejs Nestase, kurš iepriekš bija viens no sīvākajiem Sandu konkurentiem, bet tagad bijušo ministri atbalstīt īsti nevēlas.
Taču daudz lielāks pārsteigums daudziem bija Demokrātiskās partijas kandidāta Mariana Lupu trešdien pieņemtais lēmums izstāties no turpmākās cīņas par prezidenta krēslu par labu Sandu. Lupu savā paziņojumā skaidri norādīja, ka viņš noliek malā savas personiskās ambīcijas, jo valsts intereses šajā situācijā esot svarīgākas - Sandu esot lielākas izredzes uzvarēt Dodonu. Kā norāda atsevišķi politikas vērotāji, Lupu būtu gana labas izredzes iekļūt vēlēšanu otrajā kārtā, taču lēmums no turpmākās cīņas atteikties esot tāds kā jauninājums Moldovas politiskajā dzīvē.
Pats Dodons uzskata, ka Lupu izstāšanās no turpmākās cīņas tikai nozīmējot to, ka Sandu kandidatūra esot saskaņota arī ar Rietumu partneriem, tostarp ASV.
Iedzīvotāji vaino Rietumus valsts izlaupīšanā
Eiroskepticisms ir audzis, jo gan eksperti, gan paši Moldovas vadošie politiķi atzīst, ka, iespējams, līdzšinējām valdībām nav izdevies visai skaidri stāstīt sabiedrībai par to, kādus labumus var sniegt un sniedz ES. Iespējams, ka arī Dodona lēmums atteikties no ierosinājuma anulēt asociācijas līgumu ar ES ir skaidrojams ar to, ka valsts ekonomiskie zaudējumi no šādas rīcības būtu katastrofāli.
Taču, iespējams vislielāko ļaunumu ir nodarījis pēdējo gadu milzīgais finanšu skandāls, kad no valsts banku sistēmas tika izvests un noguldīts ārzonas kontos vairāk nekā miljards ASV dolāru.
Kā norāda eksperti, iepriekšējās valdības savas darbības ir maskējušas aiz ES vārda, kurš tagad ir pārāk novalkāts. Šī skandāla dēļ arī ES ir apturējusi savu palīdzības finansējumu Molovai, bet Starptautiskais Valūtas fonds, kurš arī zaudēja savu naudu, atsakās izsniegt jaunus aizdevumus.
Visuresošā Krievijas ietekme
Par to, vai visos šajos skandālos ieguvēja ir Krievija, domas dalās. Krievijas ietekmi nedrīkst novērtēt par zemu jau tagad.
Lai novērstu Moldovas virzīšanos uz Rietumiem, Krievija izmanto divas ietekmīgākās sviras - energopiegādes un faktu, ka Krievija ir lielākais Moldovas preču noieta tirgus.
Savulaik par tuvināšanos ES Krievija aizliedza Moldovas vīnu importu. Pēc Krimas okupācijas, atbildot uz Rietumu ieviestajām sankcijām, Krievija ieviesa savus pret Eiropas produktiem vērstos pretpasākumus. Tā kā Moldovas ekonomika ir atkarīga no lauksaimniecības un tā kā Moldova ir iekļāvusies Eiropas kopējā tirgū, tieši šī valsts sankciju sekas izjuta vissmagāk.
Nedrīkst aizmirst arī Piedņestru, kurā šajā nedēļas nogalē Moldovas prezidenta vēlēšanas oficiāli nenotiks.
Kā zināms, šajā reģionā ir izvietoti Krievijas armijas spēki un bieži vien izskan minējumi par to, ka tieši Piedņestra varētu kalpot par izejas punktu kādam nākamajam Krievijas iniciētam konfliktam.
Moldova ir viena no ES Austrumu partnerības programmas dalībvalstīm, kura ir sasniegusi vislielākos panākumus ceļā uz tuvināšanos Eiropai. Prokrieviska prezidenta nākšana pie varas un vēlme pārskatīt eiropeisko virzību, dodot priekšroku Krievijas iniciētajai Eirāzijas savienībai, noteikti būtu pamats Eiropas politiķiem satraukties par to, ka, acīmredzot, kaut kas Eiropas pieejā īsti nestrādā. Varbūt tāpēc Austrumu partnerības programmai var tikt iesists kārtējais pamatīgais pliķis, kas liks sarosīties un kārtējo reizi meklēt Moldovai un tās jaunajai vadībai jaunu pieeju un individuālus piedāvājumus.
Ja tomēr uzvaru gūs eiropeiski noskaņots kandidāts, tad ES noteikti var justies daudz apmierinātāka par to, ka Eiropas idejas joprojām ir saistošas par spīti problēmām. Taču šajā situācijā būtu jārēķinās arī ar to, ka spiediens no Maskavas puses varētu pastiprināties, radot jaunus izaicinājumus.
