Viens no galvenajiem klimatu noteicošajiem faktoriem ir saule. Mūsu platuma grādos šim faktoram tiešas ietekmes tikpat kā nav, jo saule virs apvāršņa parādās tik īsu brīdi un ir tik zemu, ka saņemtais siltums ir niecīgs. Ja salīdzina skaitļos, tad augustā no saules saņemtās enerģijas daudzums ir 62 megadžouli, bet decembrī - nepilni deviņi. Pārvēršot to saprotamāk - augustā katrs kvadrātmetrs saņem tik daudz enerģijas, ar ko pietiktu dedzināt 100 vatu spuldzīti 172 stundas, savukārt decembrī tikai aptuveni 24 stundas.
Siltums no Saules
- Augustā 63 MJ/m² = 100 W spuldzīti var dedzināt 172 h
- Decembrī 9 MJ/m² = 100 W spuldzīti var dedzināt 24 h
Līdz ar to bieži galvenais gaisa temperatūras noteicējs ir gaisa masu plūsmas. Ja pie mums sāk ieplūst atdzisušas, aukstas gaisa masas no Arktikas, tad dienas laikā, pat spīdot saulei, gaisa temperatūra var turpināt pazemināties, savukārt, ja līdz mums nokļūst siltas gaisa masas no Atlantijas okeāna, arī nakts melnumā temperatūra kāpj uz augšu.
Karte: Meteoroloģijā izšķir 18 dažādas izcelsmes gaisa masas, kas nosaka laikapstākļus Latvijā, kartē attēlotas būtiskākās un bez transformācijām.
Šoziem Latvijā valdošās ir okeāniski arktiskās un okeāniskās vidusplatumu gaisa masas, kas izraisa straujas laikapstākļu maiņas.
Novembrī un decembrī Latvijā raksturīga Atlantijas ciklonu darbība, kas lielākoties nes siltas gaisa masas no okeāna, pa retam ciklonu aizmugurē līdz mums īslaicīgi ieplūst arī auksts gaiss no Arktikas, tomēr šoziem gaisa masu plūsmu virzieni mainās sevišķi bieži. Nosaukt vienu iemeslu tam grūti. Un tas arī nav nekas nebijis. Arī senākā un ne tik senā pagātnē bijuši līdzīgi gadījumi. Pēdējās desmitgadēs iespaidīgākie temperatūras kontrasti fiksēti, piemēram, 2003. gada janvārī. Rēzeknē 11. janvāra naktī sals sasniedza -34 grādus, bet jau 13. janvārī temperatūra sasniedza +1 grādu. Liepājniekiem, iespējams, prātā iespiedusies 1997. gada sagaidīšana. Vēl Vecgada vakarā valdīja -26 grādu sals, bet Jaungada rītā termometra stabiņš pakāpās līdz +0,3 grādiem.
Biežāk strauji mainīga temperatūra ir ziemā jūras piekrastē, jo tad, vējam pūšot no iekšzemes, temperatūra var strauji pazemināties, turklāt lielākajā daļā Latvijas piekrastes vējš no iekšzemes nozīmē austrumu vēju, ar kuru pie mums ieplūst aukstas, kontinentālas gaisa masas no Krievijas, bet, vēja virzienam mainoties no neaizsalušās jūras puses, gaisa temperatūra parasti ir tuva ūdens temperatūra, tātad vismaz daži grādi virs nulles.
Retāk lieli temperatūras kontrasti ir vasarā, jo tos izlīdzina no saules nākošais siltums, taču arī tad mēdz būt gadījumi, kad Latvijas teritorijā gaisa temperatūra atšķiras pat 15 grādiem. Piemēram, 2008. gada 14. jūlijā valsts austrumos valdīja tveice, Daugavpilī līdz +28,8 grādiem, bet spēcīgas pērkona lietusgāzes, vietām ar krusu plosījās Kurzemē. Saldū gaiss atdzisa līdz +12,7 grādiem.
Tāpat lielas temperatūras atšķirības nelielā teritorijā pavasarī un vasaras sākuma rada Baltijas jūra, kas pēc ziemas vēl ir auksta. Maijā un jūnijā, mūsu reģionā ieplūstot siltām dienvidu gaisa masām, gaisa temperatūra no jūras attālos novados var pakāpties līdz +25..+30 grādiem, bet, ja piekrastē vējš pūš no jūras puses, termometra stabiņš pat dienas laikā apstājas mazliet virs desmit grādu atzīmes.
Ceturtdien ieplūdušais siltums nāk no Atlantijas okeāna subtropiskā reģiona, taču pie mums ceļā jau atkal ir okeāniska arktiska gaisa masa no ziemeļiem. Brīvdienās valsts austrumos, bet nākamās nedēļas sākumā arī citviet Latvijā kļūs aukstāks, atkal sals, vietām, īpaši piekrastes apvidos atkal snigs. Un atkal ne uz ilgu laiku.
