Pasaki paldies un piesaki savu treneri Slavas zālei!

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijas Gada balvas noslēguma ceremonijā septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa pateica paldies savam trenerim Andim Austrupam. Tiem, kas neko nezināja par trenera un sportistes attiecībām pirms Rio olimpiskajām spēlēm un to laikā, tas izklausījās ierasti un saprotami. Taču faktiski tas bija gara varoņdarbs - pateikt paldies trenerim, kura emocionālā presinga dēļ ir lietas gaužas asaras.

Tas kārtējo reizi lika aizdomāties par to, cik bieži protam pateikt paldies cilvēkiem, kuri mūs ir iedvesmojuši un palīdzējuši atrast savu vietu sportā un dzīvē.

Treneris. Mans treneris. Ko man personiski tas nozīmē?

Viņš nebija pats pirmais, bet bija Īstais treneris. Tikai dažus puikas gadus mans treneris bija basketbolists Georgs Vasiļjevs. Taču tā ietekme, ko viņš atstājis manī, ir dzīva joprojām.

Mūs, desmitgadīgus puikas, kas pat nenojauta, ka mūsu priekšā ir Eiropas junioru čempions basketbolā, viņš nosēdināja uz soliņa un demonstrēja, ko pats prot, un stāstīja. Stāstīja, kā ir spēlējis pret mazajiem ūjinošajiem aziātiem un vīzdegunīgajiem spāņiem  Aizveda mūs uz toreizējo Fizkultūras institūtu, kurā pats mācījās, un parādīja vecu amerikāņu mācību filmu par basketbolu. Šobrīd tas neliktos nekas īpašs, bet toreiz, septiņdesmito gadu sākumā, tas bija kaut kas tik ļoti iedvesmojošs, ka mēs bijām gatavi neiziet no sporta zāles, lai tikai kļūtu tādi kā mūsu treneris.

Bet ne tas bija galvenais. To sāku saprast tikai vēlāk. Tad, kad trenera vairs nebija.

Godīga attieksme, dabiskums un labestība. Tās nav sporta lietas, tās ir dzīves gudrības, kas noder visiem un visur.

Georgs Vasiļjevs jeb vienkārši Džordžs, kā viņu sauca draugi, pret mani izturējās gluži kā tēvs, kas bija gan prasīgs, gan saprotošs, kas uzveda mani uz īstā ceļa, par ko esmu bezgala pateicīgs. Žēl, ka šo pateicību varu pateikt tikai tagad, kad viņa vairs nav. Ceru, ka šie pateicības vārdi manam trenerim būs patīkami un svarīgi viņa tuviniekiem un uzrunās tos, kas viņu ir pazinuši un jutuši kaut ko līdzīgu, ko esmu izjutis es.

Teiksim paldies tiem saviem treneriem, kas mūs ir iedvesmojuši, audzinājuši, ļāvuši kļūt par labiem sportistiem, bet, galvenais, par to, ka ir parādījuši pareizo ceļu dzīvē.

LTV Sporta studija aicina rakstīt šādus pateicības vārdus saviem treneriem.

Ienāciet šeit un ierakstiet savu pateicības rakstu. Ja jūsu rīcībā ir trenera foto, tad pievienojiet arī to. Mēs noformēsim jūsu rakstīto kā īstu pateicības rakstu un sāksim veidot Latvijas treneru Slavas zāli. Tā būs digitālā formātā, taču katrs varēs aizsūtīt savam trenerim šādu pateicības rakstu, vajadzības gadījumā arī izdrukātā formātā.

Rakstiet arī savus ieteikumus, uz kā pamata mēs varētu veidot sižetus par lieliskiem treneriem, kuri turpina darīt svētīgu darbu - mācīt jaunos cilvēkus kļūt par Cilvēkiem.

P.S. Savam pateicības rakstam es gribētu pievienot trenera fotogrāfiju, taču man, diemžēl, nav nevienas. Ja kādam ir Georga Vasiļjeva fotogrāfija, vai arī ir zināms, kam tāda ir, lūdzu, dodiet ziņu sociālajos tīklos vai atsūtiet uz e-pastu [email protected]. Paldies!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti