Olga Dragiļeva: Nepieteiktā kara gūstekņi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Nadeždas Savčenko liktenis, šķiet, ir skaidrs. Maija beigās ilgstošā badastreika novārdzinātā ukrainiete, visticamāk, atgriezīsies mājās. Ukrainas prezidents Petro Porošenko pat solīja uz Maskavu pēc Savčenko atsūtīt savu lidmašīnu, bet Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs ironiski un publiski atbildēja, ka aviosatiksme starp abām valstīm esot pietiekami intensīva. 

Tāda relaksēta un viegla apmaiņa ar diplomātiskiem jokiem, visticamāk, tiešām nozīmē, ka darījums ir noslēgts – Savčenko dosies izciet sodu Ukrainā, bet Krievijas karavīri Aleksandrs Aleksandrovs un Jevgēņijs Jerofejevs, kas aizturēti Austrumukrainā pirms gada, – Krievijā. Atlicis vien sagaidīt kamēr stāsies spēkā Kijevas tiesas spriedums pret Aleksandrovu un Jerofejevu.

Man liekas - ja kādreiz par šiem notikumiem uzņemtu Holivudas filmu, tajā noteiktu būtu epizode, kur visi trīs - Aleksandrovs, Jerofejevs un Savčenko  - nejauši satiktos Kijevas Borispoles lidostā. Tas, protams, notiktu, ja filmas režisori, tāpat ka Putina runasvīrs Peskovs, nepamanītu, ka tiešo reisu starp Maskavu un Kijevu jau sen nav.

Savčenko izkāptu no reisa Maskava – Kijeva, televīzijas kameru (iespējams, no Porošenko piederošā ''1+1'' televīzijas kanāla) pavadībā cauri terminālam viņa dotos uz izeju no ielidošanas zonas. Nemanot viņa paietu garām Jerofejevam un Aleksandrovam, kuri gaidītu iekāpšanu uz to pašu lidmašīnu,  kas dotos atpakaļ, reisā  no Ukrainas uz Krieviju.  Ielidošanas zālē Savčenko sagaidītu milzīgs un skaļš pūlis - skaļi aplausi, ziedi, plakāti Ukrainas karoga krāsās. Tikmēr Aleksandrovs un Jerofejevs lēni kāptu lidmašīnā uz Maskavu. Krievijas valsts televīzija abus rāda maz,  un diez vai kāds no pasažieriem karavīrus atpazītu, bet, drošs paliek nedrošs, abiem būtu zemu nolaistas jaku kapuces.

Šāda ainu būtu nepieciešama, lai skatītājiem parādītu – Ukraina ir šī nepasludināta kara uzvarētāja. Vismaz tādēļ, ka tā drīkst un uzdrošinās saukt lietas savos vārdos.

Gan Savčenko, gan Jerofejevs ar Aleksandrovu ir karagūstekņi. Tomēr Krievijas pilsoņus Kijevā tiesā atklāti - par piedalīšanos bruņotajā konfliktā.  Savčenko lietā apsūdzību pievelk aiz ausīm, par katru cenu mēģina pierādīt, ka viņa ir sagūstīta nevis Ukrainā, bet Krievijā, un tādēļ arī Krievijā esot tiesājama.

Savčenko, viņas aizstāvji, ģimene, Ukrainas mediji un politiskā elite nekaunas runāt par to, ka viņa ir piedalījusies karā, ar kādu mērķi un pret kādu pretinieku. Krievijas federālie kanāli un politiķi par Jerofejeva un Aleksandrova tiesas procesu ilgi klusējuši. Līdz kļuva zināms, ka viņus apmainīs pret Nadeždu Savčenko un sabiedrībai, kaut formāli, taču bija jāpaskaidro, kāpēc rūdītā slepkava un “banderoviete”  “de jure” tiks izdota soda izciešanai Ukrainā un “de facto” – atbrīvota. Turklāt tagad, kad “Donbasa aizstāvju” slavināšana Maskavā vairs nav modē, propagandas meistari Jerogfejevu un Aleksandrovu neceļ goda pjedestālā.

Te, protams, kā jau jebkurā sarežģītā stāstā ir vairākas piebildes. Krievijas karavīru advokāti uzstāj – uz brīdi, kad Aleksandrovs un Jerofejevs iebrauca Ukrainas austrumos, viņi jau pārtrauca dienestu Krievijas armijā. Joprojām nav zināmi abu vīriešu advokāta Jurija Grabovska slepkavas – viņš tika nogalināts īsi pirms tiesas procesa noslēdzošās sēdes.

Divus gadus pēc konflikta sākuma Ukrainas politiķi var runāt par to, kāpēc viņi sūta savus pilsoņus mirt zem svešām lodēm, un pamatot, kāpēc viņiem bija jāriskē ar savu dzīvību. Krievijas varas iestādes to nevar atļauties, zaudējumus Ukrainas austrumos rūpīgi slēpj un karavīru mātes nezina, par ko un kur karoja viņu dēli. Viņiem tā ir traģēdija, valstij – zaudējums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti