Pats esmu piedalījies tā veidošanā kā degustāciju dalībnieks, esmu rakstījis par dažādām tēmām, piemēram, par to, kā Anglijā veidojās “pēcpusdienas tējas” tradīcija, un lepojos, ka manas ģimenes piparkūku recepte pirms pāris gadiem uzvarēja konkursā. Degustācijās piedalās tādi kulinārās pasaules grandi kā Ingmārs Ladigs, Māris Astičs un Mārtiņš Sirmais, operdziedātājs Sergejs Jēgers, divas personas ar vārdu un uzvārdu “Jānis” un “Kairis,” Ilze Jurkāne u.c. Vienmēr ļoti jautri.
Un tāpēc skumjš jo skumjš kļuva mans noskaņojums, atverot jauno žurnālu un izlasot šādus vārdus: “Šis ir pēdējais „Dienas Ēdienu” numurs.” Bāc! Lai neteiktu rupjāk. Gribu savu recepšu žurnālu! Gribu, gribu, gribu! Bet saprotu, protams, ka nekas nav mūžīgs, un tāpēc DĒ redaktorei Solvitai Smiļģei un visai komandai vēlu visu to labāko, cita starpā minētajā ievadrakstā tapa solīts “krāšņāks un bagātīgāks recepšu izdevums.” Turēšu visus iespējamos īkšķus.
Savukārt ārpus šīs personīgās minitraģēdijas es šodien medijos arī uzzināju, ka mūsu allaž brašie “zaļie zemnieki” tomēr nevar … nu nevar un nevar, un nevar iztikt bez sava garīgā krusttēva un papuča un visa pārējā Puzes ķeizara. Katrā laikrakstā šī vēsts tika prezentēta atšķirīgi. „Latvijas Avīzē” tikai viena rindkopa zem virsraksta “Arī Lembergu aicina par kandidātu.” Drusku izvērstāks materiāls „Dienā” zem virsraksta “Lemberga resursu ZZS plāno izmantot arī šajā kampaņā.” Un tad vēl „(Ne)atkarīgā Rīta Avīze” – tur uz vāka ir fotogrāfija, kurā Puzes ķeizars izskatās gluži vai apgarots, vien eņģeļa oreola trūkst, un tur virsraksts ir “ZZS SAUC TALKĀ LEMBERGU.” Ar lieliem burtiem, ja nu gadījumā kādam nepielēca.
Par “zaļajiem zemniekiem” droši vien var teikt daudz ko, bet par pilnīgiem muļķiem viņus neuzskatīt. ZZS Saeimā izceļas ar visnotaļ mazu kadru rotāciju, vairāki no tās pārstāvjiem tur ir dienējuši vai dirnējuši jau krietni labu laika sprīdi,
un būtu taču jādomā, ka, piemēram, Brigmanis perfekti labi zina, ka vārdiem “Aivars,” “Lembergs,” “Latvijas,” “Republikas” un “premjerministrs” nekad nebūs nekā kopīga, jo ir pilnīgi skaidrs, ka Puzes ķeizaram nav ne mazāko nodomu pamest savu Puzi, lielākoties tāpēc, ka arī viņš nav muļķis un zina, ka pūcei aste būs uzziedējusi, noziedējusi, sēklas iesējusi un vēl četras pūces uzaudzējusi, pirms Lembergam Satversmes aizsardzības birojs piešķirs augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam.
Te der atcerēties paniku, ar kādu “zaļie zemnieki” pirms septiņiem gadiem centās uztaisīt tā, lai vārdā nenosauktām “trešajām personām” dotu pielaidi valsts un izmeklēšanas noslēpumiem. Trīs reizes nav jāmin, kam tas viss bija domāts, un katrā gadījumā tieši šīs patvaļas dēļ toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izsludināja referendumu (droši vien vajadzēja padzīt visu Saeimu ar mietu, ja kas).
Toreiz neizdevās, bet Puzes ķeizara statuss tāpēc nemainījās un joprojām ir tas pats: šis ir cilvēks, kurš ir apsūdzēts ļoti smagos noziegumos, viņu patlaban tiesā, un līdz ar to Vinnijs Pūks vai Harijs Poters kļūs par Latvijas premjerministru, pirms Puzes ķeizars par tādu kļūs.
Patlaban mums, vēlētājiem tiek piedāvāts šovs “Gribu precēties, vai gribi?”. Puzes ķeizars visos laikrakstos prezentēts kā līgava, kurai piedāvātās kamanas ir gana liels pārsteigums. Ventspils „trubas” avīzē tas prezentēts šādi: “Tikmēr pats Lembergs uzsver, ka viņam šis uzaicinājums vēl jāapsver.” Pats Puzes ķeizars ziņu aģentūrai LETA: “Man tāda notikumu attīstība ir diezgan negaidīta.” Tas nāk no cilvēka, kurš ZZS “premjerministra kandidāts” skaitās jau daudzus gadus. Tā ir skaidra fleitēšana.
Un tāpēc jādomā par virsrakstā minētajiem “naivajiem latviešiem.” Nudien nesaprotu, kāpēc šis cilvēks ir populārākā ZZS figūra. Ja kas, tad visiem pārējiem ZZS cilvēkiem par to vismaz teorētiski vajadzētu just kaunu. Krimināli apsūdzēts cilvēks ir populārāks par mani? Ko tas saka par mani? Bet ne par viņiem šis stāsts. ZZS acīmredzot cer, ka pietiekami daudz vēlētāju būs pietiekami daudz naivi un arī, atklāti runājot, dumji, lai uzskatītu, ka tas ir OK, ka potenciālais premjerministrs būs bez pielaides valsts noslēpumiem un vispār daudzas dienas būs spiests pavadīt nevis Ministru kabinetā, bet gan tiesā, vēl jo vairāk, ja viņi arī uzskata, ka tas būtu pat minimāli iespējams. No ZZS puses tas ir viens dikti cinisks gājiens, un acīmredzot pat aizsardzības ministrs, kuram visvairāk būtu jādomā par censoni, kurš NATO uzskata par “okupantiem,” ir gatavs tajā piedalīties. Var jau saprast. Reitings ir tāds, kāds tas ir. Varbūt vēl kāds letiņš izrādīsies pietiekami dumjš esam, lai 4. oktobrī iemestu biļetenu kastītē ar domu, ka nu tik Puzes ķeizars varēs valdīt visu valsti.
Tikpat mazticams “premjerministra kandidāts” savukārt ir Rīgas ķeizars.
Šodien ar Nilu Ušakovu ir intervija „Latvijas Avīzē”, un tur viņš ir nācis ar šādu domu: “Man kā krievu tautības Latvijas pilsonim Rīgas mēra amatā, salīdzinot ar citiem Latvijas politiķiem, ir vienkāršāk runāt ar maskaviešiem.” Tas laikā, kad visa Eiropa un visa pasaule cenšas norobežoties no “maskaviešiem” un konkrēti no “maskaviešu” lielā fīrera (kuram atkal viens draugs ir iekūlies nepatikšanās – pat Itālija ir iesaldējusi visus attiecīgā oligarha aktīvus).
Tiesa, ar pašu fīreru mūsu galvaspilsētas mērs netikās, bet ar fīrera galveno lelli Medvedevu tikās gan. Un iznāca no tikšanās reizes ar pārliecību, ka attiecīgā doma par kodolieroča izmantošanu “taču ir nezinātniska fantastika, tāda pati kā stāsts par Rīgas ieņemšanu divās dienās.” Baidos, ka NATO neuzskata, ka tā ir pilnīgi “nezinātniska fantastika,” un tāpēc arī Ušakovam pielaidi valsts visdziļākajiem noslēpumiem neredzēt kā savas ausis. Vai pakausi. Tāpat kā tas ir ar Puzes ķeizaru, Rīgas ķeizars jaunceptajiem “sociāldemokrātiem” ir visnotaļ populārs, un arī šajā gadījumā te ir pietiekami liela deva cinisma.
Ja godīgi, man pirmo reizi vēsturē sāk rādīties, ka vēlēšanās nudien nebūs par ko balsot. „Vienotības” “ētikas” komisija sēž kā ūdeni mutē ieņēmusi attiecībā uz Dzintara Zaķa vizīti Gruzijā kopā ar tā uzņēmuma pārstāvi, kuram īsi pēc tam valdība aiz slēgtām durvīm piešķīra tiesības pirkt banku „Citadele”.
Tiesa, Dz. Zaķis nav ministrs un tāpēc attiecīgajā lietā pa tiešo nepiedalījās, bet tomēr. Ja process bija nevainīgs, tad tā arī vajag pateikt, nevis žurnālistiem visu laiku teikt “nekomentēšu, nekomentēšu, nekomentēšu.” Nezinu un nevaru zināt vai Zaķa ciemošanās ar uzņēmuma pārstāvi ir tieši saistīta ar lēmumu par banku, bet, ņemot vērā lielo slepenības plīvuru, kāds ap šo lietu ir uzcelts, drusku nelabi ož gan. Tas, starp citu, arī attiecas uz aizsardzības ministru Vējoni, kurš arī brauca uz Gruziju un, atšķirībā no Zaķa, ir valdības ministrs. Tandēmā ar valdošās koalīcijas sarunām par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja būtībā likvidēšanu, tas jau izskatās gana drūmi. Žēl.
