Kāds sirmgalvis atnesis ziedojumu lādei milzīgu maisu ar savām šallēm, kārto tās laukā un saka, ka nefilmēšoties, jo esot par vecu. Steidzīgs kungs atnesis savu bērnu ragaviņas, nomet tās stūrī un saka, ka nav laika fotogrāfēties ziedotāju portretam, jo jāskrien atpakaļ uz darbu. Viņš cer, ka ziemā kādai ģimenei ragaviņas noderēs!
Tikmēr bēšīgā mētelī tērpta kundze lēnītēm aplūko iedzeltenu kartīšu kaudzi, kurās attēlotas Padomju pilsētas. Kamēr cenšos nointervēt veikala dibinātāju Elīnu Žagari, rosīgs pircējs pēta dizaina žurnālus un nemitīgi parādās kadrā. Pēc pāris sekundēm operators un režisore sāk smaidīt, jo kameras ekrānā redzama arī kāda kundze, kura pieliekusies apskata mīkstās rotaļlietas. Visapkārt burzma, katrs pircējs pieklājīgi sasvecinās ar pārdevējām un pašu saimnieci, pārtraucot interviju.
Veikala plauktus nepiepilda pasūtījumi no rūpnīcām, bet jau pieminētie ziedotāji, kuri ik pa desmit minūtēm parādās uz trepēm, atnesot sev nevajadzīgas mantas.
Katram mājās mēdz būt liekas grāmatas, apavi, mēbeles, sadzīves tehnika, drēbes, kas citiem var izrādīties noderīgas. Mantu ziedojumi ļauj par lētu naudu veikalā iegādāties visdažādākos lietas. Nederīgu mantu tālākpārdošana ir videi draudzīga rīcība, jo lietas, kas citā gadījumā nonāktu atkritumu izgāztuvē tiek vēlreiz lietotas un palīdz labdarībai. Tie, kuri nonākuši krīzes situācijās, patversmēs, bērnu namos, pansionātos, saņem no veikala bezmaksas mantisko palīdzību. Naudā pārvērstie ziedojumi tālāk tiek ieguldīti dažādās labdarības iniciatīvās. "Otrās elpas" veikals ir vieta, kur norisinās mantu apmaiņas process.
"Otrās Elpas" saimniece Elīna intervijā secina, ka Latvijas sabiedrība ir ļoti atsaucīga. Viņa sarunā uzskaita arī sabiedrībā zināmus cilvēkus, kuri ziedo savas mantas un ik pa laikam noziedo arī kādu naudas summu vai sniedz bezmaksas koncertu.
Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa atzīst, ka tā pat nav pat ziedošana. "Otrā elpa" ir pašsaprotams koncepts, kura ietvaros mantām neļauj vairoties, bet gan rotēt pie cilvēkiem, kuriem tās vajadzīgas.
Arī mūziķis Ingus Baušķenieks saka - nejūtas, ka būtu ko ziedojis, jo gluži vienkārši atdevis sev nevajadzīgās lietas.
Pirms raidījuma "Momentuzņēmums" ētera (trešdien, LTV1, 22.45) uzklausām iemeslus, kādēļ ne tikai Adventes laikā, bet ikdienā apmeklēt labdarības veikalus.
"Mans pēdējais pirkums "Otrajā elpā" bija Mirdzas Ķempes fotogrāfiju un dzeju albums par nieka 30 eiro centiem. Padomju laika vintidžs man ir būtisks, jo loloju seriāla ieceri par dzejnieci. Ziedošana un otrās elpas piešķiršana priekšmetiem, lietām, grāmatām, mēbelēm, man šķiet apzinātas dzīves sastāvdaļa. Brīdis, kad apzinies - ko tu dari, kāpēc dari un kā darīšana vai nedarīšana ietekmē pasauli. Man mājās stāv sapakoti sešdesmito gadu deserta trauciņi un ādas jaka, ko aiznest uz "Otro elpu"," pieredzē dalās režisore, LTV kultūras žurnāliste, rakstniece Kristīne Želve.
"Ar Elīnu un pārējiem "Otrās elpas" ļaudīm iepazināmies brīdī, kad atvēra pirmo "Otrās elpas" veikalu Berga Bazārā. Noorganizējām vairākus manus koncertus gan Rīgā, gan Liepājā, kā arī mantu izsoli. Berga Bazāra veikalā uz sienas ir citāts no manas dziesmas: "Elpo, bērns!" Cik man zināms, veikals ir labi attīstījies, tas nozīmē, ka cilvēkiem ir vajadzīgs tas, ko Elīna dara. Pats parasti turp aiznesu to, kas varētu kādam noderēt, pārsvarā grāmatas.
"Otrā elpa" dod lielisku iespēju man nevajadzīgos krājumus realizēt priekš citiem, nevis vienkārši sapūdēt kambarī vai garāžā," stāsta mūziķis Imants Daksis.
"Ar mantām un ziedošanu, manuprāt, ir tā, ka ziedojot un daloties, tu uzreiz nošauj divus zaķus vienlaicīgi - kādam palīdzi un vienlaicīgi tiec vaļā no drēbēm un mantām, kuras vairs nelieto! Es tā attīru dzīves telpu, plauktus, skapjus. Dodot mantas tālāk, iespējams palīdzēt citiem un padalīties ar to, kas ir man. Elīnas gadījumā man ļoti patīk tas, ka viņa un viņas komanda prot gan paši izdzīvot un nodrošināt veikala darbību, gan koordinēt mantu plūsmu, pārskaitot daļu nopelnītās naudiņas labdarības nolūkiem," sacīja "Prāta vētras" mūziķis Renārs Kaupers.
"Esmu dzimusi vēl tajos laikos, kad daudzi sadzīves priekšmeti bija deficīta preces, bet vēlāk, grūtajos deviņdesmitajos, vienkārši nebija tik daudz naudas, tāpēc ilgus gadus manu garderobi veidoja dažādu pazīstamu un mazāk pazīstamu, dažbrīd - nekad neredzētu radinieču apģērbi. Un, lai arī nēsāt citu cilvēku drēbes reizēm bija grūti, vienmēr domāju par šiem citiem cilvēkiem, iztēlojos viņu dzīvi un viņu domas, centos iejusties viņu ādā. Lietām ap mani bija vēsture un lietu dzīve, sarežģītāka par manējo. Ar laiku lietas kļuva aizvien jaunākas un nepieredzējušākas, un nereti to dzīve bija īsa un bezjēdzīga, un arī manai dzīvei sāka kaut kā trūkt. "Otrā elpa" man nozīmē tieši to, ko pauž šis nosaukums - iedot lietām otro dzīvību, atdot tām vēsturi un stāstu. Mēdzu gan iepirkties "Otrajā elpā", gan ziedot lietas un apģērbus, kas nav pelnījuši nonākt miskastē. "Otrā elpa" ir kas vairāk par labdarības veikalu - tā ir iespēja sajust piederību kādam lielākam, sarežģītākam stāstam," pieredzē dalās interneta žurnāla "Satori.lv" satura redaktore Antonija Skopa-Šlāpina.
""Otrā elpa" ir brīnišķīgs apzīmējums procesam, kas norisinās veikalā. Tas ir brīdis, kad lietai pēc tās pirmā izmantošanas noguruma nāk jauns enerģijas vilnis. Ļoti regulāri cenšos izvērtēt priekšmetus, kas nepieciešami manai ikdienai.
Zinu, ka priekšmetu mūsu dzīvēs ir stipri par daudz. Iniciatīva atdot mantas, kas šobrīd kādam varētu būt vajadzīgākas kā man pašam, sniedz spēku! Tā ir laime - apjaust, ka atdošana ir ieguvums!" par iespēju atbrīvoties no liekā priecājas grupas "Instrumenti" solists Jānis Šipkēvics.
"Man ir tāds princips un ticība, ka lietas, kas vienkārši stāv mājās bez pielietojuma, noteikti var noderēt kādam citam. Regulāri atbrīvoju māju no mantām un vedu tās uz "Otro elpu". Tur ir cilvēki ar kontaktiem - dzīvnieku patversmēs, bērnu ārpusskolas pulciņiem u.c. Katra man nevajadzīga lieta var piedzīvot otro elpu. Personīgi man šķiet, jo vairāk redzu, kādas lietas aiziet uz "Otrās elpas" maisiņu, jo vairāk pierodu pie domas, ka man tās nav vajadzīgas. Šobrīd jau esmu izstrādājusi individuālu iekšējo izjūtu par lietām, ko man īstenībā nemaz nevajag. Lietu, bez kuru pirkšanas var mierīgi iztikt. Labāk ieguldīt ilgtspējīgos, kvalitatīvos priekšmetos, nevis pirkt kaut ko par lētu naudu un regulāri mest laukā. Patērētājs manī ir samazinājies līdz minimumam," uzskata grāmatžurnāla "Benji Knewman" izdevēja un galvenā redaktore Agnese Kleina.
"Dzīves laikā sakrājas daudz mīļu lietu, kuras grūti izmest atkritumos! Biju patīkami pārsteigts, ka ir tāds veikals "Otrā elpa", kur varu nodot lietas, ko nespēju izmest, bet kuras var noderēt citiem. Ideja par šādu veikalu ir lieliska, Latvijā tādi noteikti ir vajadzīgi! Cerams, ka lietas, ko aiznesu vairākās kastēs, kādu ļoti iepriecināja!" vērtē režisors un producents Igors Linga.
"Prieks, ka ir vieta, kur derīgās mantas var iegūt otru elpu, pretējā gadījumā tās vai nu krāj putekļus, vai arī nepelnīti nonāk izgāztuvē. Mantas nododu “Otrajā elpā”, kad saprotu - manā skapī un plauktos tās aizstāvejušās par ilgu. Šajā ziņā labdarības veikali ir lieliska infrastruktūra, kas nodrošina papildu izvēles iespēju turpmākajam mantu liktenim. Aizgādāt paciņu uz labdarības veikalu man vienmēr ir divkāršs prieks - pirmkārt, tā ir revīzija un kārtības sajūta mājās, otrkārt, apziņa - kādam tās mantas patiešām noderēs!" uzskata radošais direktors Edijs Vucēns.
Raidījumu "Momentuzņēmums" par labdarības veikaliem un tās izveidotāju Elīnu Žagari varēs redzēt 3.decembrī LTV1 plkst. 22.45
