Nav ļaunuma bez labuma, šo populāro sakāmvārdu var attiecināt arī uz mūsu bobsleju. Līderim Melbārdim vecā vaina ar muguru, noslīdējis disks un milzīgas sāpes. Divus posmus viņam nācās pilnībā izlaist. Kā sacīja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis, te pat nebija runas par startēšanu, pirmajās dienās viņš pat pakustēties un paiet nevarēja. Oskaram Ķibermanim kritiens četrinieku treniņos Leikplesidā, savainojumi stūmējiem, vīrusa infekcija Arvim Vilkastem, un tā šī neveiksmju josla turpinājās līdz pat pēdējam posmam Vistlerā, kur Ķibermanis krita otrajā braucienā. Toties sevi lieliski apliecināja Žaļims, pat pirmo reizi braucot vairākās trasēs Ziemeļamerikā.
Pirms tam ilgi bija diskusijas pašā Latvijas Bobsleja un skeletona federācijā, vai uz Amerikas tūri doties trim pilotiem, vai vienam (visticamāk Žaļimam) palikt un startēt Eiropas kausos. Lēmums izrādījās pareizs, Vistlerā divnieku mačos Uģis Žaļims ar Intaru Dambi jau cīnījās par medaļām – vienreiz palika par nieka tiesu, vienu sekundes simtdaļu aiz pjedestāla, un otrreiz medaļas izcīnīja. Uģis sevi pierādīja kā cīnītāju, kas bruņojies ar pacietību. Kaut piedzīvots kritiens Vistlerā treniņos, savu iespēju viņš sagaidīja, un tagad nepārprotami divniekos ir otrs labākais izlasē. Pēc punktiem pat priekšā Melbārdim Pasaules kausā, taču objektīvi mūsu līderim muguras sāpju dēļ nācās izlaist sacensības, un pat Vistlerā Oskars vēl nebija labā fiziskā formā. Pavisam droši var teikt, ka šoreiz Melbārdis starta ieskrējienā zaudēja medaļas Kanādas posmā. Pat neraugoties uz vājāku startu, tik un tā bija pavisam tuvu trijniekam.
Izlasē nu jau ir nopietna konkurence – divniekos Žaļims ne tikai stabili apsteidzis Ķibermani, bet jau uzbrūk Melbārdim, un kopējā kontekstā tas tikai priecē.
Bez pārspīlējuma var sacīt, ka vismaz divas mūsu ekipāžas pasaules čempionātā cīnīsies par medaļām divniekos. Vai tās iegūs, to rādīs sportiskā veiksme un arī fiziskie rādītāji tobrīd. Bobi mums ir labi, starta ieskrējiens arī, pati Īglsas trase tāpat pietiekami iepazīta. Viss izšķirsies braukšanā un psiholoģijā.
Jācer, ka grūtākie brīži šosezon ir aiz muguras. Atceroties Amerikas tūres sākumu, tik rožaini viss neizskatījās, un to atzina arī izlases galvenais treneris Sandis Prūsis. Viņš gan nezaudēja vēsu galvu, raugoties uz visu sezonu kopumā. ”Labāk jau tad pasaules čempionātā startēt kaut divdesmit piektajiem, bet veseliem, nekā pirmajā starta grupā, bet slimiem.” Pareizi, jo pasaules čempionātā ir četri braucieni un vienā vēl tik daudz kas neizšķiras kā pasaules kausā. Divniekos Žaļims un Melbārdis, ir augstu un diezin vai vienīgie mači Sanktmoricā līdz pasaules čempionātam daudz ko mainīs. Mūsējiem būs laba izvēle, jo tieši piloti pirmajā braucienā paši izvēlas sev starta numuru, sākot no sezonas līdera līdz pat pēdējam dalībniekam. Pašlaik absolūtajā starptautiskās federācijas reitingā divniekos Oskars ir otrais un Uģis trešais, Ķibermanim 13.pozīcija.
Pasaules čempionātā Īglsā noteikti pie galvenajiem konkurentiem jāmin vācieši, tāpat Korejas līderi, arīdzan šveicieši (Riko Peters un Beāts Hefti). Varbūt kanādieši, diezin vai palēnā starta dēļ konkurētspējīgs būs amerikānis Holkombs, tāpat krievu ekipāžas divniekos.
Četriniekos nav tik spīdoši, un tur nāksies tiešām cīnīties no otrās vai pat trešās grupas. Visaugstāk IBSF reitingā Ķibermanis ar 11.pozīciju, Žaļims ir 17, Melbārdis – 25. Pēdējiem diviem gan tas nozīmē reāli dažas pozīcijas augstāk, jo priekšā ir seši vācieši, un tik daudz ekipāžu pasaules čempionātā no vienas valsts nedrīkst startēt. Mūsējiem var būt visai izdevīgi starta numuri Sanktmoricā februāra sākumā, ja vien laiks būs saulains un mīnusos. Sanktmoricā startēt pašā sākumā nav tas labākais.
Skeletonā mūsējie savas pozīcijas Amerikā vēl vairāk nostiprināja. Te vājāki bija vācieši, un Martins Dukurs guva trīs uzvaras pēc kārtas, savukārt pēdējā posmā jau otrais ar jaunu trases rekordu bija Tomass Dukurs. Kopvērtējumā viss ir kārtībā.
Īglsā tomēr nāksies rēķināties ar abiem krievu līderiem Tretjakovu un Tregubovu, kas šogad tur braukuši krietni vairāk (treniņi un Eiropas kausa izcīņa). Tāpat nopietns konkurents cīņā par medaļām būs korejietis un arī vācu līderis Aksels Jungks.
Labā ziņa – ļoti liels progress šosezon Leldei Priedulēnai, ko viņa nupat apliecināja arī ar pārliecinoši iegūto pasaules junioru čempiones titulu Vinterbergā. Starp citu, tāda titula nav pat Martinam. Papildu mači Eiropā Īglsas trasē, pārliecība par savu sniegumu un - Leldei vajadzētu reāli pacīnīties par pirmo sešinieku pasaules čempionātā. Apetīte turklāt rodas ēdot - kādēļ gan Leldei nevarētu būt arī nākamajos gados progress un 2018.gada ziemas olimpiskajās spēlēs arī netēmēt uz godalgoto trijnieku? Arī Martinam ar Tomasu pats sākums nemaz nebija rozēm kaisīts, bet palēnām, palēnām vien viņi ielauzās pasaules elitē un nu jau daudzus gadus tajā noturas. Martinam tikai totāla neveiksme var liegt iegūt pasaules kausu septīto sezonu pēc kārtas.
