Saskaņā ar Latvijas Bankas viedokli, ieguvumiem no eiro ieviešanas jau pirmajā gadā bija jānosedz ar valūtas maiņu saistītās izmaksas, kas valsts sektoram bija aplēstas aptuveni 12 miljonu eiro apmērā, bet privātajam sektoram pārsniedza 160 miljonus eiro. Latvijas Bankas ekonomisti vēl arvien ir pārliecināti, ka, pateicoties eiro, gada laikā uz valūtas konvertācijas izmaksām ir ietaupīti simtiem miljonu eiro.
Nav šaubu, ka tie iedzīvotāji un uzņēmumi, kam agrāk ik mēnesi bija jāmaksā komisijas maksa, mainot latus pret eiro, piemēram, lai atmaksātu kredītu, tagad ik mēnesi nedaudz ietaupa uz banku komisiju rēķina.
Te gan jāteic, ka ietaupītās summas ir nelielas un šis ietaupījums diez vai dod būtisku ieguldījumu kādas ģimenes vai uzņēmuma labklājībā. Turklāt, atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotajiem datiem, šā gada pirmajā pusē banku ienākumi no komisijām auguši par 5,2%. Te gan jāatgādina, ka vairākas no lielākajām Latvijas bankām jau pērn paspēja krietni palielināt komisijas maksas par pakalpojumiem, kas nav saistīti ar valūtas maiņu, piemēram, par skaidras naudas iemaksām, kas veiktas banku filiālēs.
Nav pamata apšaubīt arī to, ka samazinājušās valsts parāda apkalpošanas izmaksas.
Savukārt par to, vai eiro ieviešana patiešām ir veicinājusi iedzīvotāju labklājības pieaugumu, ir ļoti grūti izdarīt drošticamus secinājumus. Protams, darba samaksa un līdz ar to arī iedzīvotāju pirktspēja šogad ir pieaugusi,
taču nav pamata apgalvot, ka darba samaksas pieaugums saistīts ar Latvijas pievienošanos eirozonai.
Šā gada oktobrī Latvijas eksporta apjomi sasniedza mēneša rekordu, pārsniedzot vienu miljardu eiro. Tomēr fakts, ka straujākais pieaugums vērojams uz valstīm, kas nav eirozonā, liek apšaubīt to, vai eiro te spēlējis nozīmīgu lomu. Tāpat eiro necik daudz nav veicinājis kreditēšanu – šajā jomā jau vairāku gadu garumā vērojamas negatīvas tendences, ko nav spējusi mazināt arī tā dēvētās TLTRO programmas ieviešana. Programmas ietvaros Latvijas bankas var pretendēt uz Eiropas Centrālās bankas aizdevumu aptuveni 560 miljonu eiro apmērā, tomēr programmas pirmajās divās kārtās mūsu bankas pieteikušās vien uz 85 miljoniem eiro.
Norises Latvijas tautsaimniecībā skaidri apliecina to, ka pievienošanās eirozonai nav spējusi efektīvi mazināt ģeopolitisko risku ietekmi uz ekonomiku kopumā. Ja pērnruden un vēl gada sākumā tika lēsts, ka šogad un nākamgad valsts kopprodukts pieaugs par vismaz 4%, tagad ir skaidrs, ka tautsaimniecības pieaugums nesasniegs pat 3%.
