Paradoksāli, bet šeit arodbiedrības un Veselības ministrijas pozīcijas principā sakrīt – arī ministrija problēmu risinājumu saskata tieši lielākā valsts budžeta finansējumā. Tā teikt, dakteru konsīlijs ir vienisprātis: diagnoze ir „Naudas trūkums”.
Tomēr jāsaprot, ka ar tiem 35 līdz 40 miljoniem eiro, ko nozare varētu eventuāli iegūt uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina, ne tuvu nebūs gana. Lai to saprastu, pietiek atcerēties, ka pērn, laikā, kad tika veidots šā gada valsts budžets, Veselības ministrijas pieprasījums pēc papildu finansējuma sasniedza gandrīz 160 miljonus eiro, tas ir, četras reizes lielāku summu, nekā dotu iespējamais valsts budžeta deficīta palielinājums.
Reāli ministrija šā gada budžetā saņēma papildu finansējumu vairāk nekā 23 miljonus eiro, tajā skaitā Saeima, skatot budžetu jau otrajā lasījumā, nolēma piešķirt 10 miljonus mediķu algu palielināšanai.
Gandrīz 8 miljoni eiro no 23 miljoniem tika „iezīmēti” valsts galvoto aizdevumu slimnīcām atmaksai, vēl 4,2 miljoni – kompensējamo medikamentu apmaksai C hepatīta un HIV/AIDS slimniekiem. Tātad naudas kļuva vairāk, nevienam nekas nebija jāatņem.
Tomēr ziņas no veselības aprūpes iestādēm atgādina reportāžas no frontes līnijas un rada iespaidu, ka nozarei ar rāvienu atņemts krietns rieciens no budžeta klaipa. Reģionālās slimnīcas un ģimenes ārsti atsakās parakstīt līgumus, kaut arī Nacionālais veselības dienests norāda, ka desmit no astoņpadsmit slimnīcām budžets ir pieaudzis, bet astoņām samazinājies 0,2% līdz 3,9% robežās.
Uz pakalpojumiem veidojas milzīgas rindas un pierakstīties nav iespējams. Kāpēc tā? Saprotamu atbildi uz šo jautājumu nav iespējams izlobīt nedz no veselības nozares amatpersonu teiktā, nedz no valsts budžeta likuma paskaidrojumiem.
Finanšu ministrija atbildi uz jautājumu „kur paliek nauda?” sola atrast veselības nozares auditā. Šāds audits, neapšaubāmi, ir nepieciešams un ne tikai slimnīcās vien. Auditēšanas vērti ir arī naudas tērēšanas paradumi.
Tikai viens neliels, bet spilgts piemērs – pirms mēneša portāls „pietiek.com” publiskoja dokumentus, kas liecina, ka kopš Gunta Belēviča kļūšanas par veselības ministru tikai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta medikamentu pasūtījumi ministra dēla Artūra Belēviča uzņēmuma ''Saules aptiekas'' ir četrkāršojušies. Rūpīgi izpētot veselības aprūpes budžeta naudas ceļus, iespējams, atklātos ne tas vien.
